Bēgļi Latvijas pašvaldībās: telpas ir, bet mēbelēm naudas nav
Foto: DELFI

Patlaban lielākā daļa no Ukrainas atbēgušo iedzīvotāju apmetušies privātpersonu mājokļos, tāpēc vietvarās bažas, vai par saviem līdzekļiem vien bēgļus spēs izmitināt arī turpmāk, uzzināja portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kompensācijas par bēgļu izmitināšanu

"Mēs sapulcēs ar valsts institūcijām esam uzsvēruši, ka ir jāpieņem lēmums par vismaz mēneša pabalstu kaut vai 200 eiro apmērā komunālo tēriņu segšanai tām mājsaimniecībām, kas pie sevis izmitinājušas bēgļus," portālam "Delfi" teic Bauskas izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.

Pie pašvaldības jau vērsušās vairākas privātpersonas ar lūgumu, lai tiek rasta iespēja kompensēt izmaksas par elektrību un citiem tēriņiem, kas radušies savos īpašumos izmitinot Ukrainas kara bēgļus.

Pašvaldība no saviem līdzekļiem šādas kompensācijas iedzīvotājiem izmaksāt nevar. Savukārt privātpersonas un uzņēmējus, kas sniedz atbalstu bēgļiem, Bauskas novada dome plāno atbalstīt, piešķirot atlaides nekustamā īpašuma nodoklim.

Līdz šim Bauskas novadā uzņemti 240 bēgļi, no kuriem vairāk nekā 100 uzturas pašvaldības nodrošinātajās telpās. Starp tādām ir Saulaines tehnikuma kopmītnes. Domē rēķina, ka Bauska varētu uzņemt vēl 30 bēgļus.

"Neviens nav palicis uz ielas bez palīdzības. Visiem ir pieejamas pārtikas pakas, ko saziedojuši vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji," pauž Kalinka.

Domes pārstāvi visvairāk uztrauc, kas ar bēgļiem notiks ilgtermiņā, kad mājokļu īpašnieki, nesaņēmuši nekādu finansiālu atbalstu no valsts, varētu pieprasīt, lai no Ukrainas atbēgušie atstāj telpas. Uzturēt par saviem līdzekļiem nav izdevīgi.

"Lielbritānijā, piemēram, valdība pieņēma likumu, ka katrai mājsaimniecībai, kas izmitina pie sevis bēgļus, pienākas 350 mārciņu pabalsts mēnesī komunālo tēriņu segšanai. Zinot, cik vidēji maksā elektroenerģija, tad kompensācija par divistabu dzīvokli varētu būt 200 eiro," rēķina Kalinka, norādot, ka šāds priekšlikums esot iesniegts izskatīšanai ministrijām un tiekot gaidīta atbilde.

Citas pašvaldības atbalsta no saviem līdzekļiem

Tāda pat problēma tiek risināta arī citās pašvaldībās. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Ķekava un Mārupe grasās piedāvāt atbalstu privātām mājsaimniecībām, kas uzņem bēgļus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus mājoklim un zemei.

Palīdzību no savas kabatas piedāvā arī Ogres novads – dome ir pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu 100% apmērā šī nodokļa maksātājiem, kuri savā īpašumā izmitina bēgļus. Tāpat ir pieņemts lēmums par komunālo maksājumu atlaidi pilnā apmērā mājsaimniecībām, kurās dzīvo bēgļi no Ukrainas, liecina domes mājaslapā ievietotā informācija.

Palīdzība bēgļiem – uz iedzīvotāju un pašvaldību entuziasma

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš portālam "Delfi" saka, ka pašlaik palīdzība Ukrainas kara bēgļiem balstās uz iedzīvotāju un pašvaldību entuziasma.

"Tādu tautas saliedētību kā šobrīd es Latvijā neesmu redzējis kopš tautas frontes laika," vērtē Salmiņš. "Runājot par valdību, tad gan pandēmijas apstākļos, gan arī tagad – tās rīcība ir haotiska. Viss balstās uz mājsaimniecībām un pašvaldībām," pārliecināts LPS pārstāvis.

Viņaprāt, labi šobrīd strādā Iekšlietu, Labklājības un Izglītības ministrijas, bēgļi tiek nodrošināti ar pabalstiem, tie saņem vīzas un uzturēšanās atļaujas, kā arī tiek dota iespēja bērniem apmeklēt izglītības iestādes.

Pēc Salmiņa teiktā, LPS otrdien, 22. martā, Saeimas komisijā mēģināja rosināt meklēt finansiālu atbalstu pašvaldībām mājokļu jautājumā, lai varētu izveidot un aprīkot bēgļiem piemērotas telpas, tomēr šī ideja tikusi ignorēta:

"Vienkārši ignorē. Pat neuzklausa. Mums neesot iniciatīvas tiesības. Mūs nedzird un netaisās dzirdēt. Atbalsta mājsaimniecībām nebūs, atbalsts tur nav gaidāms. Nezinu, ko darīt, kādam spiedienam ir jābūt. Acīmredzot, tas kādam patīk labāk," saka Salmiņš.

Saeimā par dārgu ticis atzīts arī Ogres pašvaldības priekšlikums atbalstu no valsts saņemt kopmītņu un citu telpu aprīkošanai ar gultām, matračiem, segām. Salmiņš vērtē, ka valsts, domājot par bēgļu izmitināšanu, priekšroku devusi dārgākajam un īstermiņa variantam, proti, viesnīcu un tūristu vietņu apmaksāšanai.

Var uzņemt vēl, bet jāaprīko telpas

Tajā pat laikā netika novērtēta lētākā iespēja pielāgot tukšas pašvaldības teritorijās esošās telpas bēgļu uzņemšanai – šādu viedokli portālam "Delfi" pauž Ogrē. Pašvaldība apzinājusi, ka tai būtu iespēja savā teritorijā uzņemt vēl līdz 200 bēgļu papildus jau uzņemtajiem 250 Ukrainas iedzīvotājiem.

Taču, lai to izdarītu, telpas ir jāaprīko – nepieciešamas gultas, matrači, gultasveļa, sadzīves tehnika. Uzskaitīto lietu iegādei finansiālu atbalstu Ogre lūgusi no valsts, portālam "Delfi" pastāstīja Ogres novada izpilddirektora vietniece Dana Bārbele.

"Mēs Ogrē varam uzņemt vēl bēgļus. Bēgļi jau arī paši norāda, ka grib pēc iespējas tuvāk Rīgai. Mums ir ar pakalpojumu pieejamību bagāta pilsēta. Interešu iespējas, sporta aktivitātes, ir rajona slimnīca pašiem savs PMLP un NVA. Visi pakalpojumi, kas nepieciešami dzīves sākšanai Latvijā," bēgļu priekšrocības, nonākot Ogrē, uzskaita Bārbele.

Atbildi uz savu iesniegumu par finansiāla atbalsta sniegšanu telpu ierīkošanai Ogres novada dome no Ekonomikas ministrijas vēl nav saņēmusi.

Atšķirībā no Bauskas novada domes Ogres vietvara pati sedz komunālos maksājumus privātpersonām, kuras izmitinājušas bēgļus un kuras lūgušas finansiālu atbalstu. Līdz šim šādu iesniegumu bijis ļoti maz. Lielākoties Ogres iedzīvotāji mājvietu un ēdināšanu no kara atbēgušajiem apmaksā paši.

"Protams, ka bēgļu uzņemšana ir papildu slogs pašvaldībai. Bet vai tas ir liels salīdzinājumā ar šo cilvēku sagrautajiem dzīves stāstiem? Būtiska ir palīdzības sniegšana. Šobrīd mēs darām vairāk nekā varam," situāciju raksturo Bārbele.

Jau ziņots, ka trauksmi par pieaugošo bēgļu plūsmu cēlusi Rīgas Metropole.

Patlaban Rīgas Metropoles Pierīgas pašvaldībās pēc to rīcībā esošās informācijas izmitinātas vairāk nekā 1200 personas, savukārt Rīgas pilsētā reģistrēts ap 7000 personu, no kurām izmitināšana bija nepieciešama 1147 cilvēkiem. Taču Rīgas Metropole norāda, ka patiesais bēgļu skaits varētu būt krietni lielāks.

Jau vēstīts, ka Latvija ir gatava uzņemt ap desmit tūkstošiem bēgļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Bauska Ekonomikas ministrija Latvijas Pašvaldību savienība Ogre
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form