Rindas Kongresu nama atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, nesarūk, tādēļ plānots celt cilvēkresursu kapacitāti, žurnālistiem pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
"Dzīvā" rinda, kas otrdienas rīta esot izveidojusies pie Kongresu nama atbalsta centra, šobrīd sarukusi, taču kopumā, pēc mēra paustā, šobrīd runāt par to, ka bēgļu skaits samazinās, "nebūtu vietā".
Atbildot uz sociālajos tīklos izskanējušo aicinājumu centra darbību nodrošināt arī brīvdienās, Staķis sacīja, ka galvenais pakalpojums – izmitināšana – jau šobrīd tiek nodrošināts diennakts režīmā.
"Kad cilvēkam ir nodrošināta pajumte, viņam tiek dotas 90 dienas, lai sakārtotu visu dokumentāciju. Serviss, ko mēs piedāvājam centrā, ka to var izdarīt vienā vietā un nav jāiet apkārt pa visām iestādēm. Iestāžu skaits ir liels, jau šobrīd tās ir septiņas valsts iestādes, trīs pašvaldības, kā arī nevalstiskās organizācijas," skaidroja mērs, norādot, ka pie esošā valsts institūciju cilvēkresursu apmēra centra darbību nevar nodrošināt arī nedēļas nogalēs.
Staķis pauda, ka to varētu darīt, ja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un ministrijām, būtu apņemšanās, ka tās var nodrošināt vairāk cilvēku. Tad, kā atzīmēja mērs, pašvaldība meklētu nepieciešamos resursus, lai centru nodrošinātu arī brīvdienās.
Savukārt nodrošināt centra darbību bez valsts iestādēm, politiķa ieskatā, nebūtu prātīgi, jo tas ir veidots kā punkts, kur vienuviet saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus.
Šī brīža centra pakalpojumu pieprasījuma kontekstā Rīga arī plāno pieņemt papildu 12 jaunus darbiniekus, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Turklāt mērs paredz, ka šāda kapacitātes celšana potenciāli būs nepieciešama arī citu bēgļu pakalpojumu sniedzējiem.
Turpretim tad, kad Rīgā darbu sāks otrais centrs Rīgas Tehniskās universitātes bijušajās telpās, kas, pēc mēra pirmdien paustā, notiktu nākamnedēļ, pakalpojumus, vismaz informācijas sniegšanu, varētu nodrošināt ne tikai darbadienās.
Pēc aktuālākās informācijas, centrā līdz šim reģistrētas kopumā 3608 personas. Tāpat saņemti iesniegumi pēc 593 garantētā minimālā ienākuma un 615 krīzes pabalstiem, kā arī 551 Eiropas Savienības pārtikas paku krīzes izziņas.
Izglītībai pieteiktas kopumā 655 personas, no kurām 470 pieteiktas skolām, savukārt 185 - pirmsskolām.
Dome arī izsniegusi 2494 mobilo sakaru operatoru SIM kartes, kā arī 2692 sabiedriskā transporta biļetes.
Biedrība "Rīgas Metropole" portālu "Delfi" informēja, ka Rīgas Metropoles pašvaldībās līdz šim ir izmitinātas vairāk nekā 1200 personas. Tādējādi astoņās Pierīgas pašvaldībās patvērumu atraduši vairāk nekā 400 bēgļi no Ukrainas, savukārt Rīgā – ap 850.
Pašvaldību vadītāji norāda, ka, redzot notikumu attīstību, bēgļu skaits tuvāko divu nedēļu laikā tikai dubultosies. Vienlaikus pašvaldības turpina uzrunāt savus iedzīvotājus, kuri uzņēmuši savās mājās ukraiņu radiniekus, paziņas un draugus, aicinot informēt par uzņemtajām personām un tās reģistrēt.
Rīgas Metropolē ietilpst Rīgas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas pašvaldības.
Kā ziņots, pirmdien, 7. martā, Rīgas Kongresu namā durvis vēra pirmais bēgļu atbalsta centrs. Pirmajā atvēršanās dienā, tas pieredzēja lielu bēgļu pieplūdumu, tāpēc veidojās rindas.
Savukārt no 21. marta Rīgā darbosies divi Ukrainas bēgļu atbalsta centri, Kongresu namā ierīkotajam centram pēc otrā atvēršanas pildot drīzāk informatīvu funkciju, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Staķis.
Tāpat vēstīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau vairāk nekā divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
