'Bez biznesa plāna' – Saeimas komisiju nepatīkami pārsteidz miljonu piešķiršana dzelzceļam
Foto: LETA

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatot 11 vēstules par valsts budžeta apropriācijas pārdalēm un palielināšanu, teju stundu gara diskusija izvērtās par vairāku desmitu miljonu eiro piešķiršanu uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" bez skaidra biznesa plāna un nākotnes redzējuma, ko nācās atzīt arī ministriju pārstāvjiem. Lai uzņēmums nenonāktu vēl lielākās grūtībās, deputāti lēma atbalstīt naudas piešķiršanu, tomēr septembrī komisija rīkos īpašu sēdi uzņēmuma plānu un situācijas izvērtēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabinets 14. jūlija sēdes slēgtajā daļā pieņēma divus rīkojumus par kopumā gandrīz 60 miljonu eiro ieguldīšanu uzņēmumā. Publiski pieejami ir tikai rīkojumu teksti un pēc sēdes izsūtītā Satiksmes ministrijas (SM) preses relīze. Saskaņā ar likumu, lai nauda tiktu piešķirta, piecu dienu laikā pēc attiecīgas informācijas saņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai jādod sava piekrišana.

Tobrīd SM informēja, ka Ministru kabinets atbalstīja valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu 32,42 miljonu eiro apmērā, uzņēmuma izdevumu kompensēšanu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras izmantošanu 14,22 miljonu eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 miljonu eiro apmērā.

Lēmuma par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu pamatā ir Covid-19 ierobežošanas rezultātā radītās ilgtermiņa ekonomikas lejupslīdes tendences kaimiņvalstīs, prognozētais pasažieru pārvadājumu samazinājums starptautiskajā un iekšzemes satiksmē, kā arī šā gada 1. ceturkšņa kravu pārvadājumu apmēra un ar to saistīto infrastruktūras izmantošanas maksājumu samazinājums, skaidroja ministrija. Tika arī solīts, ka ir izstrādāts un apstiprināts arī jauns "Latvijas dzelzceļa" koncerna biznesa modelis, kā arī notiek aktīvs darbs pie jaunas vidēja termiņa stratēģijas izstrādes, kurš noslēgsies 1. augustā.

MK atbalstīja arī 14 miljonu eiro piešķiršanu, kas paredzēti, lai kompensētu uzņēmuma izdevumus par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 2020. gadā. Savukārt, lai īstenotu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu 2020. gadā, MK atbalstīja 13 miljonu eiro piešķiršanu, kas tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai.

Grib redzēt plānu

Trešdien, 5. augustā, jautājums bija nonācis Saeimas komisijas darba kārtībā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme deputātus informēja, ka apropriācijas palielināšana par 32,4 miljoniem nepieciešama uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot finanšu līdzekļus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kā arī finanšu situācijas stabilizēšanai nozarē. "Valdība šo pieprasījumu ir atbalstījusi. No Finanšu ministrijas lūdzām jau valdības sēdē un ļoti gaidām vēl šobrīd, ka tiks iesniegts precizētais biznesa plāns, lai mēs saprastu, kā šie jautājumi virzās uz priekšu un kādas ir nākotnes vīzijas. Šobrīd ir skaidrs, ka valsts stratēģiskajam uzņēmumam palīdzība bija nepieciešama," teica Plūme.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova skaidroja, ka tas ir ieguldījums pamatkapitālā. "Šeit saistībā ar iepriekšējos periodos "Latvijas dzelzceļa" veiktajiem investīciju projektiem, tajā skaitā tiem, kas finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem, ir liela daļa aizņēmumu. "Latvijas dzelzceļam" šobrīd ir diezgan liels aizņēmumu portfelis. Tātad ir jānodrošina veikto investīciju uzturēšana, uzsākto investīciju projektu pabeigšana, kā arī attiecībā uz finanšu stabilizēšanu, ir jāsedz saistības pret kredītiestādēm. Attiecībā uz minēto biznesa plānu, "Latvijas dzelzceļš" šobrīd ļoti rūpīgi turpina darbu pie nākotnes redzējuma un stratēģijas. Pašlaik ir paredzēts, ka šajā nedēļā varētu iesniegt SM pirmo plašāko redzējumu, bet, turpinot strādāt pie šiem jautājumiem, jo "Latvijas dzelzceļš" ir plašs koncerns, un finanšu jautājumi ir diezgan komplicēti. Kā jau bijām norādījuši anotācijā, ko sniedzām uz valdību un kas deputātiem ir pieejama, situācija ir komplicēta un ir nepieciešami jauni lēmumi," teica Stepanova.

Ministrijas ierēdņu skaidrojums gan nelikās pietiekams vairākiem deputātiem, kuri, neraugoties uz komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) samiernieciskajiem aicinājumiem, panāca, ka Bondars nolēma septembrī rīkot īpašu komisijas sēdi, lai "kārtīgi grilētu" par "Latvijas dzelzceļa" jautājumiem.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka "runa ir par vairāk nekā 30 miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas šajā jautājumā un vēl viena apropriācija, kura runa par vairāk nekā desmit miljoniem".

"Nevaru piekrist ministriju pieejai, ka situācija ir komplicēta un lai deputāti tikai nobalso. Cik saprotu, tad šiem konkrētajiem pasākumiem nav nekāda sakara ar Covid-19 krīzi, un mēs runājam par pavisam citām problēmām tranzīta sektorā un dzelzceļā. Līdz ar to gribu redzēt daudz pilnāku ainu un SM prognozes par situāciju, jo šaubos, ka šādas subsīdijas tiek prasītas tikai šogad. Visticamāk, tādas prasīs arī nākamgad un aiznākamgad. Pirms pieņemt lēmumus par desmitiem miljoniem eiro, gribu redzēt pilnu bildi par SM prognozi nozarē nākamajos trīs gados, jo budžetu taču plāno vidējā termiņā. Tas viss šobrīd notiek uz budžeta deficīta rēķina. Līdz šim "Latvijas dzelzceļa" ieņēmumi no kravu pārvadājumiem spēja apmaksāt visas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Citās ES valstīs situācija ir savādāka. Aicinu šos jautājumus par "Latvijas dzelzceļa" no sēdes šodien izslēgt, un rīkot atsevišķu sēdi par šo ļoti apjomīgo jautājumu. To nevar izlemt 5-10 minūšu laikā. Mūsu pienākums ir iedziļināties un redzēt plašāku kontekstu," teica Dombrovskis.

Bondars atzina, ka "mums ir piecu dienu laikā jāpieņem lēmums. Problēma ir tāda, ka, ja mēs šodien šo jautājumu atliekam, tad "Latvijas dzelzceļš" naudu nedabūs. Nauda uzņēmumam ir tāpat kā skābeklis cilvēkiem. Vai tiešām mēs gribam uzņēmumu atstāt bez skābekļa, tas ir jautājums". Viņš atzina, ka "par tik lielām summām negribam uz bui dui pieņemt lēmumus. Mēs varam uzticēties valdībai šajā brīdī, un dabūt skaidrojumu septembra laikā".

Dombrovskis vairākkārt uzstāja, lai ierēdņi atbild uz konkrētiem jautājumiem, kas un kad notiks, ja tagad neiedos naudu.

Senas problēmas

Deputāte Ļubova Švecova (S) atgādināja, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ir saņemts Valsts kontroles atzinums un revīzijas rezultāti par dzelzceļa nozares attīstības pasākumiem un investīciju projektu plānošanu un īstenošanu Latvijā. "Viens no ziņojumiem tika publicēts martā, kurā detalizēti atspoguļota virkne problēmu un nepilnību dzelzceļa nozares attīstībā laikā no 2014. līdz 2019. gadam. Kā vienu no argumentiem VK atzinumā min, ka sešu gadu laikā nav īstenots neviens no revīzijā apskatītajiem infrastruktūras modernizācijas projektiem, nav veiktas plānotās investīcijas vismaz 534 miljonu eiro apmērā, nozare zaudējusi lielāko daļu no tai pieejamā ES finansējuma. Visticamāk, ka VK ziņojumā atspoguļojas visa problemātika. Nevaru atbalstīt apropriāciju, ja nav zināmi termiņi un naudas ieguldīšanas veidi, nav precīza biznesa plāna," teica deputāte.

SM pārstāve Stepanova, atbildot uz jautājumu, kas notiktu, ja atliktu līdz septembrim, skaidroja, ka situācija "Latvijas dzelzceļā" nav optimistiski vērtējama un situācija par kravu kritumu šogad jau ir skaidra. "Nevaram runāt par atgriešanos vidējā termiņā pie iepriekšējo dažu gadu apjomiem. Līdz ar to kravu apjoma kritums rada dažādas saspringtas situācijas. Varu piekrist Valsts kontrolei par norādītajiem neīstenotajiem ES fondu projektiem, vienlaikus pietiekami liels apjoms ir realizēts, un tiem jānodrošina uzturēšana un izmantoto līdzekļu investīciju projektiem kredītu atmaksa. Līdz ar to mēs esam ļoti rēķinājuši naudas plūsmas "Latvijas dzelzceļā", tāpēc šodien būtu ļoti vēlams pozitīvs lēmums," atzina valsts sekretāre.

Stepanova atzina, ka "Latvijas dzelzceļš" ir parādā virknei kredītiestāžu, bet konkrētos datumus nevar nosaukt, taču apliecināja, ka "Swedbank" uz SM nāk runāt par "Latvijas dzelzceļa" problēmām jau no marta, aprīļa. "Ar bankām tiek strādāts. Bankas faktiski šobrīd lielā mērā turas pie tā, ka valsts lemj par šiem jautājumiem, tādēļ gaida uz šiem lēmumiem, lai lemtu par savām tālākajām darbībām. Ir pilnīgi skaidrs, ka "Latvijas dzelzceļš" kredītlīgumos iekļautās kovenantes neizpilda un, protams, ka ir visi lielie riski, ka varētu prasīt kredītu atmaksu. Faktiski bankas ļoti seko līdzi situācijai un valsts lēmumiem, tāpēc pagaidām asas kustības no bankām nav," skaidroja Stepanova.

Dombrovskis pauda viedokli, ka SM nav pietiekami labi sagatavojusies labi šai sēdei, ja nevar pateikt konkrētus datumus. "Skarbs komentārs, bet vārds vietā," teica Bondars.

Arī valdošās koalīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) saredz daudz problēmu un uzskata, ka šis jautājums ir jāvērtē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. "Uzņēmums, kas gadu desmitiem ir nodarbojies ar visādām blēdībām," situāciju raksturoja deputāts. Pēc Kiršteina domām, tas ir stratēģiski bezjēdzīgs uzņēmums, kas gadu desmitiem nav varējis nomainīt padomju vagonus, un te nelīdzēs nekāds biznesa plāns. Viņš piekrita kolēģiem, ka ir riskanti dot naudu šādam uzņēmumam. "Man nav īsti skaidra tā pastāvēšanas jēga, jo solītās kravas no Ķīnas nav atnākušas. Varbūt vienkāršāk ir likvidēt, nevis uzturēt nesaprotamas struktūras, kuras pieder valstij un privātajiem. Nav skaidra stratēģija, kādas kravas vedīs," teica Kiršteins.

FM pārstāve Plūme piebilda, ka "mēs no savas puses arī diezgan bažīgi skatījāmies uz šo, bet 32 miljoni ir saistību pret bankām izpildei, un, protams, ka tur ir arī politiskā izšķiršanās par to, vai stratēģiskam uzņēmumam būt vai nebūt, tāpēc es ne velti pieminēju, ka FM arī grib redzēt biznesa plānu". Ieņēmumi krītas ļoti būtiski, tāpēc jāpieņem arī ļoti būtiski lēmumi par izdevumu daļu, jo bilance šobrīd neiet kopā, teica Plūme.

"Pateikt, ka tas ir vienreizējs ieguldījums, nevar, bet valdība izšķīrās par to, ka uzņēmumam ir jāpalīdz, un paralēli uzņēmuma jaunajai vadībai un SM ir ļoti nopietni jāstrādā pie kopējā redzējuma. Lūgtu saistību izpildei finansējumu piešķirt, bet rūpīgi sekot līdzi nākotnes redzējumam. Šīs ir iepriekšējos gados uzņemtas saistības, kuras jebkurā gadījumā būs jāpilda," situāciju raksturoja FM pārstāve. "Lai uzturētu tādu struktūru ar tādiem izdevumiem, kā patlaban, tur ir jāpieņem ļoti nopietni lēmumi. Mēs ļoti labprāt gribam redzēt biznesa plānu, kas jau bija solīts augustā," teica Plūme.

Pēc viņas teiktā izvērtās neliela diskusija starp deputātiem. Kiršteins aicināja: "Ja biznesa plānu nav redzējusi pat FM, un mēs gribam tagad dot naudu, tad varbūt tiešām jāatliek?"

Bondars atbildēja, ka "es jau varētu piekrist, bet, ja tā pati FM, kas nav redzējusi plānu, lūdz, lai mēs atbalstām, tad es šo arī dzirdu". Kiršteins norādīja, ka "mēs dalām savu vēlētāju naudu, un tā ir bezkaunība piešķirt naudu uzņēmumam, kas nespēj pat sastādīt biznesa plānu". Bondars atzina:" Ko tik mēs te neglābjam. Tāds ir komisijas liktenis."

SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) diskusijā oponēja Kiršteina teiktajam, jo SM politika ir tāda, ka dzelzceļš ir pasažieru pārvadājumu mugurkauls, un tas nozīmē, ka finansējums "Latvijas dzelzceļam" vajadzīgs tāpēc, ka tas ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

"Ja nav nepieciešamā finansējuma, tad "Latvijas dzelzceļš" nevar pārvaldīt dzelzceļa infrastruktūru. Tas nozīmē, ka mēs nevaram īstenot savu politiku pasažieru pārvadājumiem par dzelzceļu. Ja nav finansējuma, tad faktiski šī infrastruktūra būtu slēdzama. Līdz ar to atsaukties tikai uz tranzītu, kas ir tikai viena no biznesa sadaļām koncernā, nav pareizi. Investīcijas, kas būs arī turpmāk vajadzīgas, ir galvenokārt orientētas uz pasažieru pārvadājumiem, nevis tranzīta vajadzībām. Gan peronu izbūvei, nākotnē elektrifikācijas modernizācijai Pierīgā. Viennozīmīgi pateikt, ka tranzīts un dzelzceļa bizness ir nevajadzīgs, ir ļoti vieglprātīga un pavirša attieksme pret Latvijas stratēģisko infrastruktūru. Lūdzu nenonivelēt visu līdz zemākajam līmenim un tomēr atbalstīt apropriāciju, un septembrī uzklausīt uzņēmuma plānus par infrastruktūru," aicināja Butāns.

Bondars gan piebilda, ka deputāti nav bezatbildīgi. "Mēs varbūt ne visu zinām, jo mums tā saimniecība ir liela – visa Latvija. Ceru, ka septembrī viesīsiet skaidrību," teica komisijas vadītājs.

Balsojumos deputātu vairākums atbalstīja līdzekļu piešķiršanu "Latvijas dzelzceļa" vajadzībām, opozīcijas pārstāvjiem pārsvarā atturoties.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Finanšu ministrija Latvijas dzelzceļš Ministru kabinets Saeima Satiksmes ministrija Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form