Advokātu atbalsta biedrība aicina iekļaut Latvijas Satversmē aizliegumu izdot Latvijas pilsoņus tiesāšanai ārvalstīs un pauž cerību, ka dažādu Saeimas frakciju deputātiem ir pietiekama politiska griba nākt klajā ar šādu likumdošanas iniciatīvu. Par to portālu “Delfi” informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Skačkovs.
Viņa vērtējumā, tā dēvētā Imantas hakera kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošana vai neizdošana nav tikai jautājums par viena cilvēka likteni, bet gan jautājums par Latvijas Republikas likteni un par Latvijas valsts attiecībām ar saviem pilsoņiem.
Ja Latvija ir valsts, kaut arī neliela, tad tai ne tikai ir jāprasa lojalitāte no saviem pilsoņiem, bet viņi ir arī jāaizsargā neatkarīgi no tautības. Pretējā gadījumā Latvija ātri vien pārvērtīsies par ģeogrāfisku jēdzienu ar karogu, bet bez īstā valstiskuma, bez īstās pilsonības, bez īstajiem politiķiem, bez īstās konstitūcijas un arī bez īsta mugurkaula, uzskata advokāts.
Viņa vērtējumā, šī politiskā jautājuma risināšanai nepieciešami adekvāti juridiski līdzekļi un atbilstoši Satversmes grozījumi.
"Esam gatavi piedalīties attiecīgā likumprojekta un ar to saistīto likumprojektu izstrādē un apspriešanā," uzsver Skačkovs.
Viņaprāt, nepilnības šajā jautājumā ir ne tikai Satversmē, bet, piemēram, arī Kriminālprocesa likumā: nav noregulēti jautājumi par apcietinājuma termiņiem un kontroli pār to tieši izdošanas gadījumos.
Taču lēmumu par grozījumiem Satversmē var pieņemt diezgan ātri, jo juridiski šis jautājums nav tik sarežģīts, kā to dažreiz pasniedz sabiedrībai.
Pilsonības likumā aizliegums izdot Latvijas pilsoņus ārvalstīm jau sen ir, bet "tas ir jāpaceļ līdz Satversmes līmenim," uzskata Skačkovs.
Piemēram, Vācijā šāds aizliegums jau pirms vairāk, nekā sešdesmit gadiem tika iekļauts valsts pamatlikumā, kuram ir augstāks juridisks spēks, nekā valsts noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un parastajiem likumiem. Vācijas pieeju Latvijai vajadzētu ņemt par priekšzīmi, norāda advokāts.
Jau vēstīts, ka valdība pagājušajā nedēļā nolēma izdot Čalovski ASV, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šo lēmumu apturēja.
Čalovska advokāti Latvijā ir paredzējuši lūgt Ģenerālprokuratūru, lai tiktu pārskatīts Čalovskim piemērotais drošības līdzeklis, lūdzot viņu atbrīvot no apcietinājuma.
Ģenerālprokuratūra gan norāda, ka, neskatoties uz ECT pieņemto lēmumu, Čalovskim būs jāpaliek apcietinājumā.
Čalovska lietas izskatīšana ECT varētu ilgt aptuveni gadu.
Čalovskis apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada 4.novembra.
Ja viņš tiktu izdots tiesāšanai ASV un atzīta viņa vaina, tad cietumā viņam varētu nākties pavadīt 67 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
