Jānis Bordāns
Foto: LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vēlas sagaidīt Augstākās tiesas (AT) plēnumu, kurā tiks skatīts jautājums par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbību, taču uzskata, ka jāvērtē regulējums par ģenerālprokurora iecelšanu un atbrīvošanu no amata.

AT senatore Marika Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai. Šāda vērtēšana lielā mērā tika sākta tieši pēc Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas prasības.

Bordāns teica, ka vispirms ir jāsagaida AT plēnuma atzinums par Senkānes veiktās pārbaudes rezultātiem. "Patlaban ir tikai tiesneses paziņojums, taču nepieciešams zināt detaļas par viņas secinājumiem," piebilda ministrs.

Bordāns paziņoja, ka viņa vadītā Tieslietu ministrija balstījusies uz Valsts kontroles konstatēto par to, ka ģenerālprokurora rīcībā esot bijis pārkāpums attiecībā uz budžeta līdzekļu izlietojumu. Tāpat viņš atgādināja, ka citas iestādes vadītāju, proti, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem Saeima atbrīvoja no amata. Jau ziņots, ka 2015. gadā parlaments nolēma atbrīvot Dimantu no NEPLP locekļa amata, kas nozīmēja arī viņa atbrīvošanu no padomes vadītāja amata. Toreiz vairāki deputāti, rosinot NEPLP locekļu atlaišanu, atsaucās uz VK revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā.

Ministrs vērsa uzmanību, ka AT priekšsēdētājs jau dienā, kad no politiķu puses izskanēja paziņojums par nepieciešamību vērtēt Kalnmeieru, publiski paziņoja, ka patlaban nepastāv Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt Kalnmeiera atbilstību amatam. Tāpat šajā dienā Kalnmeiers tikās ar Bičkoviču.

"Pārbaudes rezultāts jāvērtē kontekstā ar faktu, ka AT priekšsēdētājs jau pirms pārbaudes uzsākšanas bija paziņojis, ka nesaskata pamatu pārbaudei par ģenerālprokurora atlaišanas pamata esamības izvērtēšanu. Šāda AT priekšsēdētāja rīcība var atstāt iespaidu gan uz tiesnesi, kuram vēlāk tomēr jāvērtē ģenerālprokurora atlaišanas pamata esamība, gan uz AT Plēnumu, kam jāsniedz par to atzinums," izteicās ministrs.

Bordāns norādīja, ka viņš un arī ģenerālprokurors pārbaudē nav tikuši aicināti sniegt papildus informāciju un paskaidrojumus. "Tas liek uzdot jautājumu, cik pilnīga un vispusīga var būt veiktā pārbaude," piebilda ministrs.

Bordāns norādīja, ka ģenerālprokurors ir augstākā līmeņa valsts amatpersona, kura par pārkāpumu atbild ar amatu, jo viņam likumā nav paredzēta disciplināratbildība. Katrs pārkāpums tāpēc vērtējams kā iespējamais pamats atlaišanai un ir jāņem vērā, ka tieši ģenerālprokuroram ir jāsimbolizē bezkompromisa tiesiskums un jābūt paraugam likuma normu ievērošanā, uzskata politiķis.

"Prokuratūra soda un prasa tiesu sodīt likumpārkāpējus. Gadījumā, ja prokurori pārkāpj likumu, tad sabiedrība noteikti sagaida soda neizbēgamības nodrošināšanu attiecībā uz katru prokuroru, kurš likumu neievēro. 39 Saeimas deputāti faktiski ir izteikuši neuzticību ģenerālprokuroram. Ja viņu neatlaiž Saeima un AT liedz tādu iespēju, tad būtu jāatkāpjas pašam," uzskata ministrs.

Vaicāts par tālākajiem soļiem, Bordāns atbildēja, ka notikušais ap Kalnmeieru radot pamatu diskusijai par ģenerālprokurora kandidāta atlases procesu.

"Patlaban AT priekšsēdētājs vienpersoniski izvēlas ģenerālprokurora amata kandidātu un pats vienpersoniski arī lemj, vai rosināt pārbaudi ģenerālprokurora atlaišanas pamatojuma izvērtēšanai. Šī kārtība būtu pārskatāma. Tāpat jāvērtē esošais normatīvais regulējums gan attiecībā uz ģenerālprokurora iecelšanu amatā, gan arī attiecībā uz viņa atlaišanu no amata pārkāpumu gadījumā. Arī Latvijas prokuroru biedrība iepriekš norādījusi, ka esošā ģenerālprokurora izraudzīšanas kārtība negarantē labākā un piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā," teica ministrs.

Piemēram, Somijā ģenerālprokuroru amatā ieceļ Somijas prezidents pēc valdības priekšlikuma un sagatavošanās darbu veic Tieslietu ministrija, alternatīvas iespējas iezīmēja Bordāns. Tāpat būtu jāpēta situācija arī citās valstīs, piebilda ministrs.

Jau vēstīts, ka 17. maijā tieslietu ministrs Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

Tags

Ivars Bičkovičs Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) NEPLP Saeima Somija Tieslietu ministrija Valsts kontrole

Comment Form