Ceļā uz deinstitucionalizāciju: aprūpes centri neapmierināti ar LM piedāvāto izmitināmo bērnu skaitu vienā mājoklī
Foto: Shutterstock

Trešdien, 12. maijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, turpinot izskatīt jautājumu par deinstitucionalizācijas plāna realizācijas gaitu, diskutēja par valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) dzīvojošo bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem dzīves uzlabošanu, izveidojot dzīves vidi, kas pietuvināta ģimeniskai videi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā komisijas sēdē stāstīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, indikatīvais ERAF finansējums plānotajiem ieguldījumiem valsts bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūrai ir 26 100 000 eiro. Šī finansējuma ietvaros ir plānots izveidot piecas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas ar 120 klientu vietām. No šī piedāvājuma izriet, ka katrā no tām būtu līdz 24 iemītniekiem. Prezentējot pilotprojekta piemērus, Dūdiņš sacīja, ka ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos grupā dzīvoja ne vairāk kā astoņi bērni, bet jauniešu mājā – 12.

Šāds piedāvājums neapmierināja aprūpes iestāžu pārstāvjus, kas bija pieslēgušies komisijas sēdei, norādot, ka paredzētais skaits, cik bērnu ar funkcionāliem traucējumiem dzīvos vienā mājoklī, ir pārāk liels.

Kā komisijas sēdes tērzētavā ierakstīja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle, tad ministrija ir ņēmusi vērā VSAC "Rīga" izmēģinājumprojekta rezultātus, tāpēc tiek plānots veidot dzīvokļus līdz četriem bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, attiecīgi vienā pakalpojuma sniegšanas vietā paredzēts, ka dzīvos 24 bērni jeb būs seši dzīvokļi.

Savukārt VSAC "Rīga" filiāles vadītāja Ilze Dzene uzsvēra, ka nevar būt pakalpojuma vieta, kur vienkopus zem viena jumta ir 24 bērni, jo "tas nav piemērots šiem bērniem". Viņa sacīja, ka piemērotāki būtu dzīvoklīši pa trim cilvēkiem un dzīvokļi, kas ir sabiedrībā balstītā pakalpojumā – nevis vienā ēkā 24 bērni, bet dažādās vietās pilsētvidē, kur saņem šo pakalpojumu, kamēr nav ģimenēs.

Tāpat LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa skaidroja, ka ERAF pieejamie finanšu līdzekļi ir paredzēti tikai infrastruktūras uzlabošanas projektiem, nevis sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat Āboliņa sacīja, ka dzīvokļi ir viena no versijām, ko mēģinās pārbaudīt, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un VSAC "Rīga" Kapseļu ielā diviem bērniem, lai pārliecinātos, kā šāds variants realitātē darbojas.

"Gribam izstrādāt to kā alternatīvu algoritmu," viņa sacīja, piebilstot, ka jāpatur prātā, ka būs tomēr bērni, kuriem institucionālā aprūpe būs nepieciešama, tāpēc jāveido apstākļi, kas ir maksimāli pietuvināti ģimeniskai videi.

Sēdes noslēgumā deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) uzsvēra: "Ja politika būs ieguldīta šajās ārpusģimenes aprūpēs, ja politika būs ieguldīta cilvēkos, kas ir gatavi un mēs redzam, ka Latvijā ir unikāli cilvēki, kas tiešām ir gatavi uzņemt savā ģimenē šos bērnus, kas ir gatavi par viņiem rūpēties, vajag tikai viņiem palīdzēt." Viņa piebilda, ka no VSAC Kapseļu ielā divu gadu laikā 14 bērni ir aizgājuši dzīvot ģimenēs.

Ir jāattīsta ne tikai audžuģimenes formas, bet arī visas pārējās ārpusģimenes formas, atvieglojot šo uzdevumu ilgstošas sociālās aprūpes centriem, pārliecināta Zālīte-Grosa.

Kā sēdes sākumā prezentēja Dūdiņš, turpmākie plāni paredz, ka šā gada jūlijā projekts tiks iesniegts Eiropas Komisijai, kas to var apstiprināt ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā. 2021. gada 3. un 4. ceturksnī plānota infrastruktūras izveidei piemērotu vietu izvēle, prasību precizēšana, vēlāk arī Ministru kabineta noteikumu izstrāde un projektu atlase. Projekta īstenošanas posms ir 2022.- 2023. gads.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Labklājības ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form