Foto: F64

Sabiedrība bieži vien neaizdomājas, ko Latvijai nozīmē Eiropas Savienība (ES), tāpēc politiķiem ir pienākums runāt ar sabiedrību un skaidrot ES lomu, ikgadējās ārlietu debatēs parlamentā pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V/"Par").

"Es pat to [ES] gribētu salīdzināt kā ar tādu mīļu omīti, kas rosās mūsu virtuvē. Virtuvē vienmēr deg gaisma, pavardā kuras uguns, virtuvē smaržo pēc ābolu plātsmaizes, un ir tik pierasti un jauki. Vienīgi tad, kad pienāk brīdis, kad šī omīte pēkšņi tur vairs nav, mēs atjēdzamies, ko tas mums patiesībā ir nozīmējis," situāciju iezīmēja Čigāne.

Komisijas priekšsēdētāja gan precizēja, ka ES noteikti nav tā omīte, "kas aizies projām". Viņa pauda, ka arī Latvijas uzdevums ir nodrošināt, ka ES turpinās, "paplašinās, attīstās un nāk par labu mūsu sabiedrības labklājībai, un mieram, un stabilitātei Eiropā".

"Un mums ir pienākums runāt ar mūsu sabiedrību un skaidrot Eiropas Savienības lomu. Tas ir mūsu pienākums, jo mēs šobrīd esam pārliecinājušies, ka vārdiem ir nozīme. Un ļauniem un dusmīgiem vārdiem par Eiropas Savienību ir nozīme, un tas mums ir jāapzinās," aicināja Čigāne.

Latvijas attiecības ar ES ilgst 14 gadus, atzīmēja Čigāne. "Lai mazliet padomātu, ko tad nozīmē 14 gadi, es uzmeklēju kādu kāzu jubileju katalogu, un tur bija teikts: ka 14. laulības gadskārta ir "Ziloņkaula kāzas"," skaidroja parlamentāriete. "To simbolizējot baltā krāsa, un tas esot brīdis, kad laulātie gadu gaitā ir attīrījušies no sliktiem ieradumiem un kļuvuši iejūtīgāki un saprotošāki viens pret otru. Es domāju, ka mazliet jokojot, tas noteikti ļoti labi raksturo mūsu šobrīdējās attiecības ar Eiropas Savienību."

Kā norādīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, runājot par ES, Latvijas sabiedrībai galvenais ir miers un drošība. Ja Eiropa nebūs mierā un drošībā, tādi nebūsim arī mēs, uzsvēra Čigāne.

Vēstīts, ka portāls "Delfi" piedāvā ceturtdienas debašu teksta un video tiešraidi.

Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija ziņojumu izskatīja kopsēdē 23. novembrī.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Ar ārlietu ziņojumu iespējams iepazīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!