Ministru kabinets ceturtdien, 14. aprīlī, ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, ka degvielas apgādes krīzes gadījumā šo resursu varēs iegādāties no valsts rezervēm, ceturtdien preses konferencē informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Pēc viņa teiktā, valdība vienojās, ka degvielas mazumtirgotāji un kritiskās infrastruktūras uzturētāji situācijā, kad pēkšņi izsīkst pieejamie degvielas resursi, to varēs iegādāties no valsts naftas drošības rezervēm, kuru apjoms nosedz 90 dienas no valsts kopējā tautsaimniecības patēriņa.
Vitenbergs gan mierināja, ka patlaban situācija ar degvielas apgādi ir mierīga un nav arī sagaidāmi degvielas piegādes traucējumi. Tajā pašā laikā viņš norādīja uz virkni risku, kas mudināja valdību pieņemt šādu lēmumu, proti, karš Ukrainā, valstu atteikšanās no Krievijas naftas, situācija starptautiskajos naftas tirgos.
Pēc ekonomikas teiktā, šis ir preventīvs lēmums, lai izslēgtu jebkādu iespējamus degvielas apgādes riskus. "Svarīgi, ka mums ir šāds rīks, ja mazumtirgotājiem pēkšņi rodas problēmas," piebilda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrijas eksperts Edijs Šaicāns paskaidroja, ka patlaban Latvijas teritorijā tiek glabātas 250 000 tonnas degvielas, no kurām lielākā daļa Ventspils pusē, bet daļa Rīgā un tās apkārtnē. Lai iegūt šīs rezerves, komersantiem būs jāvēršas Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).
Eiropas Savienības (ES) direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām. Latvija reizi gadā rīko iepirkumu, kura rezultātā uzņēmumi apņemas sniegt naftas produktu drošības rezervju pakalpojumus gadījumā, ja izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze vai valsts apdraudējuma gadījumā. Šādos gadījumos komersanti pārdos valstij to īpašumā esošos nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.
2021. gada 18. oktobrī noslēdzās BVKB izsludinātais iepirkums par Latvijas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.
Kopumā tika noslēgti līgumi ar 11 komersantiem. Latvija 24,2 miljonu vērtu līgumu noslēdz ar kompānijām "Mercuria Energy Trading SA", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", "Stena Oil AB", SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Rixjet", SIA "Naftimpeks", "Vitol SA" un SIA "RDZ Energy".
Minētie uzņēmumi uzglabā 304 400 tonnas naftas produktu, no kuriem aptuveni 80% tiek uzglabāti Latvijā. No kopējām naftas rezervēm lielāko daļu jeb vairāk nekā 90% veido dīzeļdegviela, savukārt proporcionāli mazākos apjomos tiek uzglabās mazuts, benzīns un aviācijas degviela.
Šā gada februārī valdība lēma, ka pakāpeniski naftas produktu drošības rezerves tiks uzglabātas tikai Latvijā. Noteikts, ka 2023. gadā vismaz 75% jāglabā Latvijā, 2024. gadā vismaz 85% jāglabā Latvijā, bet 2025. gadā 100% jāglabā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
