'Delfi' skaidro: Cik gatava tīkla pārslodzei ir 'e-klase' un interneta sniedzēji Latvijā
Foto: DELFI

Līdz ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu pirmdien, 23. martā, skolasbērni visā Latvijā no pavasara brīvlaika neatgriezīsies skolas solā, jo koronavīrusa "Covid-19" pandēmijas dēļ mācības notiks attālināti un digitāli. "Delfi"skaidro, kā šis process praktiski varēs noritēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš noskaidrojās, ka Latvijā apmēram trīs procentiem skolēnu mājās nav ne datora, ne viedtālruņa, ne interneta pieslēguma. Divu dienu laikā ar SIA "Latvijas Mobilā telefona" un sakaru kompānijas "Bite" gādību sarūpētas 5000 viedierīces šiem bērniem.

Ministrijai prasot 200 tūkstošus eiro lielu atbalstu tieši šim mērķim, 19. martā valdībā tika atbalstīts IZM lūgums. Viedierīču dāvātāji arī nodrošinās ierīcēm bezmaksas interneta pieslēgumu. Pārējie aptuveni 210 tūkstoši 1. līdz 12. klases skolēni Latvijā mācību procesam digitāli no mājām teorētiski un aprīkojuma ziņā ir gatavi. Bet vai mūsu internets un mācībām vajadzīgās vietnes šādu iepriekš nepiedzīvotu slodzi spēs turēt?

Dies' dod lielai daļai Eiropas tik labu internetu

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele skaidro, ka tīkla pārklājums Latvijā ir ļoti labs un nav iemesla bažām, ka mācības attālināti varētu izrādīties liels pārbaudījums interneta kapacitātei. "Dies' dod lielai daļai Eiropas tik labu internetu, kāds tas ir pie mums. Kur vispār ir internets, tur tas ir pietiekami labā kvalitātē. Protams, ir mājsaimniecības, kur tas ir sliktāks – tur vajag pastiprinātāju, tomēr problēmām ar digitālo mācīšanos nevajadzētu rasties, ja vien pulka bērnu vienlaikus nepieslēdzas, piemēram, tiešsaistes video lekcijai," skaidro Gudele.

Viņa norāda, ka Latvijā joprojām ir viensētas, kurās nav interneta pieslēguma, taču arī šīs mājas pie interneta var tikt. Interneta pārklājumu visā Latvijā veido dažu lielo tirgus līderu optiskie kabeļi, bet provincēs katru vadu uz mājsaimniecībām nodrošina gan tie paši lielie, gan arī mazāki uzņēmēji. "Mazie interneta pakalpojuma sniedzēji taisa savus savienojumus, sadarbojas ar lielajiem," teic Gudele.

Interneta asociācijā neredz lielus draudus attālināto mācību nodrošināšanā, ja vien slodzi izturēs serveri vietnēs, kurās šīs mācības notiks.

"E-klase" un "Uzdevumi.lv" mierīgi, tomēr paredz riskus

"Vienlaikus sistēmai pieslēdzies liels cilvēku skaits mums nav nekāds jaunums, tādu novērojam mācību gadu sākumos un beigās," portālam "Delfi" skaidro vietnes "e-klase" vadītājs Jānis Kaģis.

"E-klases" sistēma darbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Vietnes direktors apgalvo, ka šobrīd tiek palielināta pakalpojuma kapacitāte, lai 23. martā tā būtu gatava skolu darbam attālināti. "Vienlaikus jāatzīmē, ka neviens no sistēmu uzturētājiem nevar paredzēt, tieši cik liels lietotāju skaits vienlaicīgi veiks pieslēgšanos un kādas darbības veiks attiecīgajā sistēmā," atklāj Kaģis.

Jāpiebilst, ka arī IZM pārstāvji preses brīfingā aicināja sistēmā ieiet "plūdeni", nevis visiem vienlaikus pirmdien tieši pulksten 9.00 no rīta censties "e-klasei" pieslēgties. Ja tas notiks vienlaikus un masveidīgi, var gadīties, ka serveri "uzkārsies".

Savukārt "Uzdevumi.lv" direktors Edgars Škutāns sarunā ar "Delfi" teic, ka portāla darbībā izmanto papildu slodzei pielāgotos "Microsoft Azure" serverus un jau šobrīd konsultējas ar "Microsoft" informāciju tehnoloģiju ekspertiem, ja gadījumā vienlaicīgs pieprasījumu skaits izrādīsies pārāk liels. "Izskatās, ka spēsim nodrošināt pietiekamu serveru kapacitāti. Ja tomēr radīsies pārslodze, tad lietotājs saņems informāciju par to un tiks aicināts apmeklēt portālu pēc īsa laika," skaidro Škutāns.

Interneta pakalpojumu sniedzēji par mācībām attālināti un slodzi kopumā

Mobilo un interneta sakaru sniedzējs "Bite" pauž izpratni par pandēmijas dēļ radušos situāciju izglītības sistēmā un gatavs IZM palīdzēt ne tikai ar planšetēm skolēniem, kuriem nav viedierīču, bet arī pieļauj iespēju, ka varētu nodrošināt bezmaksas datu apjoma patēriņu vietnēm "E-klase" un "Uzdevumi.lv".

Kompānijas sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola portālam "Delfi" pauda, ka notiekot sarunas ar ministriju. "Datu paka vai konkrēti pieslēgumi – šobrīd BITE ar IZM sarunājas. Iespējams variants, ka tajās vietnēs, kur notiks skolu darbs, netiks veikta datu uzskaite. Esam gatavi nākt pretī konkrētām sistēmām un vietnēm, kur notiks darbs," par iespējamu bezmaksas pakalpojumu spriež interneta piegādātājs.

Uzņēmumā arīdzan vēsta, ka "Bite" interneta tīklā pārslodze līdz šim nav piedzīvota. Kopš 12. marta, kad Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, datu lietojums pieaudzis par 16 procentiem.

Savukārt tehnoloģiju uzņēmumam "TET" ar ministriju nav bijušas nekādas sarunas ar IZM par kādu īpašu režīmu saistībā ar nestandarta situāciju izglītības nodrošināšanā.

"TET" uzņēmuma pārstāve Lāsma Trofimova skaidro, ka kopumā var just aktīvāku interneta izmantošanu. Ja pirms pandēmijas interneta patēriņa "'pīķa" stundas bijušas darba dienu vakaros, tad tagad dienas darba stundu laikā tas pieaudzis divkārt, taču joprojām nesasniedz iepriekšējo "vakara pīķi".

Attiecībā uz bažām par iespējamo interneta pārslodzi valstī Trofimova norāda, ka "TET" infrastruktūrā viss būvēts ar dubultu drošību, proti, ja kāds kabelis vai iekārta pēkšņi nestrādā, uzreiz darbību pārņem rezerves sistēma. "Klientiem nav par ko uztraukties, jo interneta ātrums, jauda un stabilitāte pietiks visiem. Tīkla noslodzes riskus neredzam, arī prognozējot, ka arvien palielināsies cilvēku skaits, kas strādā no mājām," skaidro uzņēmumā.

Bet LMT prezidents Juris Binde saziņā ar "Delfi" norāda, ka ir būtiski jūtams palielināts pieprasījums pēc mobilā interneta, jauniem pieslēgumiem un ierīcēm attālināta darba un mācību veikšanai.

"Esam mobilizējuši papildu resursus, palielinot kapacitāti LMT tīkla darbības un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, ņemot vērā uzticamu mobilo sakaru nozīmi šādā starptautiska un nacionāla mēroga krīzes situācijā. Lielākajai daļa LMT klientu ir neierobežots interneta pieslēgums," skaidro kompānijas vadītājs.

Binde norāda uz nepieciešamību krīzes situācijā atbildīgi izmantot internetu, lai sakaru kanāls būtu nepārtraukts mediķiem, policistiem un citiem dienestiem, kuri strādā ārkārtējos apstākļos.

LMT rosina samazināt patērējamo resursu vairākos veidos:


  • attālinātās konferences realizēt bez video,

  • interneta kapacitātei mobilais tālrunis ir draudzīgāks nekā dators,

  • neturēt datorā vienlaicīgi atvērtas daudzas lietotnes jeb "tabus",

  • datorspēles un "YouTube" aizstāt ar citādu laika pavadīšanu,

  • filmu ģimenei skatīties kopā, nevis katram sava datora ekrānā,

  • saturu, kas nav steidzams, labāk uzlikt lejuplādēties naktī.

Jāpiebilst, ka ne "Bite", ne "TET", ne LMT nekomentē ārkārtējā stāvokļa dēļ varbūtējās izmaiņas savu pakalpojumu cenrādī.

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu, kas paredz valsts līdzfinansējumu vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu viedierīces tiem skolēniem, kuriem to nav.

IZM nesen veiktajā aptaujā noskaidrojusi, ka Latvijā ir aptuveni 3% skolēnu, kuriem mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēguma, kas rada grūtības šiem skolēniem piedalīties attālinātajā mācību procesā.

Līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 IZM Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form