Deputāti un LDDK nepanāk vienošanos Dziesmusvētku brīvdienu jautājumā
Foto: Publicitātes foto

Saeimas Pieprasījumu komisijas vairāki deputāti un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji trešdien nepanāca vienošanos jautājumos par prasībām darbiniekiem pēc svešvalodu zināšanām un brīvdienas piešķiršanu pēc Dziesmu un deju svētkiem. Puses vienojās pēc laika atgriezties pie sarunu galda.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēji jau pašlaik atbalsta Dziesmusvētku norisi un saviem darbiniekiem nepieciešamības gadījumā nodrošina vienu vai vairākas brīvdienas. Viņa ieteica izvērtēt iespēju Dziesmusvētku noslēguma pasākumu rīkot sestdienā.

Deputāte Inguna Rībena to komentēja, skaidrojot, ka tie ir gan Dziesmu, gan Deju svētki - pirmajiem noslēguma pasākums ir svētdien, bet otrajiem sestdien. Viņa akcentēja, ka šie svētki ir pēdējais notiekošais tautas garu mobilizējošais akts un iespēja "svinēt tautas vēl pastāvēšanas svētkus".

Meņģelsone skaidroja, ka pati ir patriotiski orientēta un ir piedalījusies Dziesmusvētkos, tāpēc par Rībenas sacīto pat nav jādebatē, taču esot jāņem vērā, ka jau pašlaik darba devējam ir uzlikti lieli pienākumi, piemēram, slimības lapām ir visgarākais periods, kas jāatmaksā darba devējam, - 14 dienas.

LDDK priekšsēdētāja norādīja, - ja tā ir valsts politika izšķirties par brīvdienas piešķiršanu, tad tā ir valsts izvēle. Vēlāk Meņģelsone sacīja, ka konfederācija joprojām iebilst pret brīvdienas noteikšanu. Komentējot priekšsēdētājas izteikumus komisijas sēdē, LDDK pārstāvis Andris Alksnis skaidroja, ka LDDK nevarēs nerespektēt attiecīgu lēmumu, ja tāds tiks pieņemts.

Deputāti Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), Ilma Čepāne (V), Andris Buiķis un Romualds Ražuks (V/RP) pauda nostāju, ka jauniešiem tiek nepamatoti prasītas svešvalodu, piemēram, krievu valodas, zināšanas. Kā atbildēja Meņģelsone, ja darbiniekam nepamatoti tiek prasītas svešvalodu zināšanas, tad viņam ir jāvēršas Valsts darba inspekcijā. Viņa nav informēta, ka LDDK biedri, lielākoties latviešu uzņēmumi, izvirzītu šādas prasības.

Poriņa vēlāk norādīja, ka nav apmierināta ar LDDK pausto viedokli un uzskata, ka konfederācija paužot liekulīgu pozīciju, izliekoties, ka nezina, kuri uzņēmumi nepamatoti prasa svešvalodas zināšanas. Parlamentāriete domās, vai un kā šajā jautājumā tālāk rīkoties.

LDDK priekšsēdētāja no savas puses lūdza deputātus atbalstīt noteikt nodokļu atlaides tiem darba devējiem, kuri nodrošina darbinieku mobilitāti no dzīves vietas uz darba vietu, palīdz ar izglītības iegūšanu un nodrošina darbinieku ēdināšanu. Uz to komisijas priekšsēdētājs Ražuks norādīja, ka ir jāņem vērā, kāda ir valsts fiskālā telpa jeb budžeta iespējas.

Ražuks uzskata, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, šāda saruna bija nepieciešama. Laika trūkuma dēļ neesot izdevies skart nodokļu jautājumu, un pēc kāda laika LDDK pārstāvji varētu vēlreiz tikt aicināti uz sarunu.

Kā ziņots, iepriekš pieprasījumu komisijas sēdē daži deputāti pauda neizpratni par LDDK pausto nostāju vairākos jautājumos - attiecībā uz svešvalodu prasībām darbiniekiem un Dziesmusvētku brīvdienu. Lai pārrunātu dažādus jautājumus, LDDK pārstāvji tiks aicināti uz komisijas sēdi.

Deputātei Poriņai nebija skaidrs, kāpēc LDDK spītīgi uzskatot, ka valodas lietošanu noregulēs tirgus. Poriņa neredz nepieciešamību, kāpēc darba devējam būtu jāprasa svešvalodas zināšanas tādos amatos, kur tās nav nepieciešamas; savukārt LDDK pastāvot uz darba devēja tiesībām izvēlēties, vai noteikt šādas prasības, skaidroja politiķe.

Deputāte Rībena iepriekš norādīja uz LDDK iebildumiem saistībā ar brīvdienas piešķiršanu kontekstā ar Dziesmusvētku norisi.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja 26.maijā nolēma virzīt uz Ministru kabinetu (MK) ieceri piešķirt svētku dienas statusu Dziesmusvētku noslēguma dienai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka līdz izskatīšanai valdības sēdē Kultūras ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LDDK jāsagatavo aprēķini, cik valstij izmaksās vēl viena brīvdiena.

LDDK pārstāvis Andris Alksnis aicināja grozījumus neatbalstīt, ļaujot šo jautājumu darba devējiem risināt individuāli ar darba ņēmējiem. Jau tagad daudzās darba vietās darba devēji esot atsaucīgi un dodot saviem darbiniekiem apmaksātu brīvdienu. Darba devēji arī piekristu kompromisam, ka brīvdiena attiektos tikai uz pašiem svētku dalībniekiem.

Tags

Ilma Čepāne Inguna Rībena Kultūras ministrija Laimdota Straujuma Latvijas Darba devēju konfederācija Līga Meņģelsone Romualds Ražuks Saeima VL-TB/LNNK

Comment Form