Dimants: sabiedriskā medija veidošanu mēģina politiski ietekmēt  (85)

Dimants norādījis, ka "gluži vai ik dienas atsevišķi politiskie spēki nāk klajā ar arvien jauniem ieganstiem, lai LSM koncepcijas pieņemšanu atliktu un, kā liecina jaunākās ieceres, nodotu to "uzlabošanai" īpašā Saeimas apakškomisijā. Diemžēl ir pamats aizdomām, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu "viedokļu daudzveidībai", "politiskajai neatkarībai" vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut LSM veidošanas procesu politiskai kontrolei."

Viņš uzsvēris, ka LSM koncepcija veidota vairāk nekā pusgadu un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti no medijiem, tostarp Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV), un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. Par LSM koncepciju ir vienbalsīgi nobalsojuši visi NEPLP locekļi, tā ir saskaņota gan ar Finanšu un Tieslietu ministriju, gan Pārresoru koordinācijas centru. Tāpat LSM koncepciju atzinīgi vērtē ārvalstu eksperti, tostarp Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents, profesors Gregorijs Lovs.

"LSM koncepcijas politiska bremzēšana, kas patlaban notiek, liek uzdot jautājumus par šīs rīcības patieso motivāciju," paudis Dimants.

NEPLP jau ir norādījusi, ka LSM politisko neatkarību nodrošinās trīs galvenie faktori – politiski neatkarīga Sabiedriskā medija padome, nodalīta programmu plānošana (administrācija) un satura veidošana (redakcionālā neatkarība), kā arī pakāpeniska pāreja uz LSM finansējuma modeli, kas neatkarīgs no politiskās varas. Šie trīs mehānismi jau ir ietveri LSM koncepcijā, un šo par šo mehānismu iekļaušanu LSM tiesiskajā regulējumā un likumos ir iespējamas tālākas diskusija pēc LSM koncepcijas apstiprināšanas.

Savukārt saturiskā ziņā LSM projekts paredz būtiski stiprināt ziņu un informatīvi dokumentālās programmas, bērnu un pusaudžu raidījumus, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras programmas. Saskaņā ar LSM koncepciju kultūras programmu apjoms LSM dubultosies, tā apjomam pieaugot no 3,9% šobrīd līdz 8% piecu gadu laikā. LSM kopējā vīzija ir stiprināt Latvijas demokrātiju un nacionālo kultūru.

LSM paredzēts būtiski palielināt auditoriju – gan televīzijai (no 36% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā līdz 50% 2018.gadā), gan radio (no 25% līdz 44%) un internetam (no 5% līdz 30%), tā nodrošinot, lai 2018. gadā LSM ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.

NEPLP piebilda, ka no pārvaldes viedokļa piedāvāts izveidot vienotu LSM, kurā būs apvienoti Televīzijas tiešraides kanāli un arhīvs, Radio tiešraides stacijas un arhīvs un interneta medijs, tādā veidā izveidojot vadošo multimediju Latvijā. Svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas būs spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (1+1 = 3) (TV, radio, internets); satura kvalitātes un apjomu pieaugums; medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi, medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi – multikanāli, kopīgs mārketings; satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība).

Tāpat mediju apvienošana nodrošinātu materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai; profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei un straujai attīstībai; efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas, kā arī labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, pauž NEPLP.

Jau vēstīts, ka pēc teju stundu ilgušām kaismīgām diskusijām, kuru laikā tika paustas aizdomas par vēlmi politizēt sabiedrisko mediju darbu, valdība otrdien kārtējo reizi atlika lēmuma pieņemšanu par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - apvienošanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka jautājums par esošās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio "likvidāciju" un jaunas juridiskās personas, tas ir, vienotā sabiedriskā medija izveidi būtu jāpieņem nevis valdībai, bet Saeimai.
Koncepcijas autoru aprēķini liecina, ka investīcijas medija un informācijas tehnoloģiju platformās, satura licencēs un darbinieku apmācībā laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam izmaksās 28,7 miljonus latu, bet jaunā sabiedriskā medija kopējās uzturēšanas izmaksas šajā laika posmā varētu sasniegt aptuveni 89,2 miljonus latu.

Nepieciešamā valsts budžeta dotācija, kas jau ieplānota budžetā, sasniedz 64,15 miljonus latu, bet vēl vismaz 5,7 miljonus latu nopelnītu pats jaunizveidotais sabiedriskais medijs. Tādēļ, lai veiksmīgi īstenotu ideju par jauna sabiedriskā medija izveidi, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, no valsts budžeta piecu gadu laikā būtu nepieciešama papildu dotācija 18,2 miljonu latu apjomā.