Dodiet bēgļiem darbu un viņi iemācīsies valodu. 'Delfi' intervija ar Tobiasu Bilstromu

Zviedrija īstenojusi ļoti atvērtu migrācijas politiku. Vai migrācijas krīze, kas Eiropā sākās 2015. gadā, ir to ietekmējusi?

Zviedrijai vienmēr ir bijusi šāda migrācijas politika, kas uzstāj, ka cilvēkiem būtu jāpiedāvā taisnīgs patvēruma pieprasīšanas process, un parlamentā valda plaša vienprātība par to. Taču, ir arī taisnība, ka 2015. gada notikumi, kad Eiropas Savienības (ES) valstis saskārās ar ļoti lielu cilvēku pieplūdumu, kas caur "Balkānu ceļu" nonāca Vācijā un Zviedrijā, ir ietekmējuši atsevišķus punktus migrācijas politikā. Turklāt jānorāda, ka Zviedrija proporcionāli uzņēma vairāk patvēruma meklētāju nekā Vācija, jo Zviedrijā ir mazāk iedzīvotāju.

Valdībai bija jāveic izmaiņas, ieviešot robežkontroli un identitātes pārbaudi, kas, protams, ievērojami samazināja to patvēruma meklētāju skaitu, kas ieceļoja Zviedrijā. Tagad mēs redzam ļoti ierobežotu cilvēku daudzumu, salīdzinot ar skaitļiem pērnā rudenī. Es gan pārstāvu opozīciju valdībā, taču varētu teikt, ka vairākums valdībā atbalsta šo stingro nostāju.

Kāda ir Zviedrijas iedzīvotāju attieksme pret valsts īstenoto migrācijas politiku?

Man liekas, ka te būtu jānošķir divi aspekti. Ja jautājums ir, vai sabiedrībā ir plašs atbalsts politikai, kas paredz identitātes pārbaudes, tad jā. Savukārt cits jautājums ir par to, vai sabiedrībā ir plašs atbalsts katram valsts īstenotās migrācijas politikas aspektam. Manuprāt, mums jāskatās uz šīs īstenotās politikas sekām – liels spiediens tiek izdarīts uz patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu, arī izglītības un veselības sistēma izjūt spiedienu – un tas politiskā līmenī ietekmē diskusiju par šo jautājumu.