Dzelzceļa likumā rosina iekļaut regulējumu par 'Rail Baltica' nepieciešamās zemes pārvaldību
Foto: AFI

Satiksmes ministrija (SM) Dzelzceļa likumā rosina iekļaut regulējumu attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemi, kas nepieciešama dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai, liecina Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) iesniegtie grozījumi Dzelzceļa likumā.

SM skaidro, ka likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu "Rail Baltica" virzību, paredzot regulējumu attiecībā uz jautājumiem, kas šobrīd nav regulēti, īpaši attiecībā uz zemi dzelzceļa nodalījuma joslā un arī ārpus tās, kas nepieciešama jaunbūvējamajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai. Tāpat ar likuma grozījumiem precizēti nosacījumi attiecībā uz inženierbūvju pārvietošanu situācijās, kad dzelzceļa zemes nodalījuma joslas zeme nepieciešama publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei. SM norāda, ka jaunai dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās zemes pārvaldību ir jāregulē pirms attiecīgā infrastruktūra tiek uzbūvēta un noteikta dzelzceļa zemes nodalījuma josla, bet šī brīža Dzelzceļa likums to neregulē.

Dzelzceļa likuma pantu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemi plānots papildināt ar jaunu sadaļu, nosakot, ka dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamās valstij piederošās zemes un uz tās esošo ēku valdījuma tiesības tiek nodotas attiecīgajam projekta īstenotājam. Ministrija skaidro, ka tā tiktu rasts risinājums valstij piederošo, no privātpersonām vai pašvaldībām atsavināto objektu apsaimniekošanai un uzturēšanai laikā līdz būvdarbu uzsākšanai, dzelzceļa infrastruktūras objekta izvietošanai un pārvaldnieka iecelšanai.

Likumu rosināts papildināt ar punktu, kas nosaka servitūta tiesību nodibināšanu uz publiskām personām vai valsts kapitālsabiedrībai piederošas zemes dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai uz estakādēm, galerijām, tiltiem, ceļa pārvadiem vai tuneļos.

Ministrija skaidro, ka esošais regulējums ir balstīts uz pastāvošo dzelzceļa būvniecības praksi un risinājumiem, tāpēc tajā nav ņemtas vērā situācijas, kad, nodrošinot iespēju turpināt esošo zemes virsmas izmantošanu, dzelzceļš tiek būvēts citā līmenī, tas ir uz estakādes vai tunelī. Šādos gadījumos normas piemērošana rada liekus izdevumus zemes atsavināšanai, kā arī šķēršļus paredzētajai zemes izmantošanai zem estakādēm, ceļa pārvadiem vai virs tuneļiem.

Pašreiz Dzelzceļa likums regulē zemes lietošanas tiesības dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, paredzot, ka īpašuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām uz valsts vārda.

Nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu rīkoties saimnieciski ar valsts piešķirto finansējumu, likuma grozījumi paredz, ka gadījumos, kad zeme pieder valsts kapitālsabiedrībai vai pašvaldībai, pietiekams būtu risinājums, ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izvietošanai tiktu piešķirta lietošanas tiesība jeb servitūts. Šāda tiesība nodrošinātu iespēju dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un samazinātu atsavināšanas gadījumus.

Tādējādi piedāvātais regulējums nosaka, ka zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecībai, ja infrastruktūras objekts tiek izvietots uz estakādēm, galerijām, tiltiem, ceļa pārvadiem vai tuneļos, ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem tiek slēgts servitūta līgums, paredzot, ka vienreizējā atlīdzība par servitūtu ir nosakāma procentuālā lielumā atkarībā no tā, cik liels īpašumtiesību apgrūtinājums rodas privātpersonai.

Atbilstoši Dzelzceļa likumam, jebkāda veida darbību publiskās lietošanas dzelzceļa nodalījuma joslā drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē. Tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var izvērtēt zemes dzelzceļa nodalījuma joslā izmantošanu. Attiecībā uz dzelzceļa nodalījuma joslas zemi apbūves tiesību institūtu būtu svarīgi attiecināt, lai attīstītu tieši ar dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu saistītu objektu būvniecību. Ņemot vērā iepriekš minēto, SM rosina Dzelzceļa likumā noteikt, ka lēmumu piešķirt apbūves tiesību uz zemi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā pieņem valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Dzelzceļa likuma grozījumos arī paredzēts noteikt, ka zemei zem estakādēm, tiltiem vai tuneļos dzelzceļa zemes nodalījuma joslu var nenoteikt.

Dzelzceļa likuma pārejas noteikumos paredzēts noteikt "Rail Baltica" īstenotājam pienākumu laikā, kad projekta īstenošanas vajadzībām atsavinātie nekustamie īpašumi vēl netiek izmantoti dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai, veikt šo objektu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Source

LETA

Tags

Baltija Eiropa Eiropas Savienība Latvijas dzelzceļš Lietuva Polija Rail Baltica Satiksme Satiksmes ministrija Tallina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form