Foto: DELFI
Ticamākais, ka elektroniskajām grāmatām jeb e-grāmatām un interneta medijiem 2022. gadā vēl nepiemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, bet par to noteikti tiks sāktas diskusijas, portālam "Delfi" sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Trešdien valdības sēdē tika atbalstīti grozījumi PVN likumā, kas pamatā paredz nākamgad piemērot PVN 5% apmērā drukātajām grāmatām, presei un periodikai.

Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica portālam "Delfi" atzina, ka 5% PVN piemērošana tieši drukātajiem izdevumiem bijusi politiska vienošanās.

Pēc Buševicas skaidrotā, valdībā atbalstītie grozījumi PVN likumā paredz šī nodokļa samazināto likmi piemērot visām iespiestajām grāmatām un drukāta formāta izdevumiem, tostarp mācību literatūrai, brošūrām, bukletiem, kā arī bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm un kartēm. Tāpat no valdības lemtā izriet, ka PVN 5% plānots piemērot laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem.

Vienlaikus valdības lēmums paredz piemērot PVN 5% apmērā grāmatu un periodikas izdevumiem elektronisku izdevumu formātā. KM pārstāve paskaidroja, ka šajā gadījumā tiek domātas kompaktdisku un zibatmiņas formātā izdotas audiogrāmatas un periodiskie izdevumi neredzīgu un vājredzīgu cilvēku auditorijai, kā arī kompaktdisku un zibatmiņu formātā pieejamā mācību literatūra.

Tādējādi PVN samazināto likmi nav plānots piemērot e-grāmatām un interneta medijiem. KM eksperte piebilda, ka par minētajiem jautājumiem visdrīzāk gaidāmas diskusijas 2022. gada budžeta izskatīšanas laikā Saeimā.

Savukārt Kaimiņš sacīja, ka par samazinātā PVN piemērošanu drukātajām grāmatām un periodikai ticis diskutēts gadiem, tomēr lielāku vilkmi šis temats guva pēc tam, kad to aktualizēja Valsts prezidents Egils Levits.

"Ar samazinātā PVN piemērošanu drukātajām grāmatām un periodikai ir sperts liels solis, jo grāmatniekiem un avīžniekiem ir finansiāli grūti laiki. Drukātā prese izmirst, bet joprojām ir liela daļa cilvēku, sevišķi ārpus Rīgas, kas uzticas avīzēs rakstītajam. Tāpēc patlaban, hibrīdkara apstākļos, ir svarīgi sniegt pilsoņiem maksimāli plašu informāciju," skaidroja deputāts.

Kaimiņš atzina, ka viņš piekrīt vērtējumam par samazinātā PVN piemērošanu e-grāmatām un par maksu pieejamajam digitālajam saturam, tomēr par šo jautājumu vēl nepieciešams diskutēt. Vienlaikus viņš bija skeptisks, ka samazināto PVN e-grāmatām un interneta medijiem varētu piemērot jau no nākamā gada. "Nedomāju, ka to var izdarīt uzreiz, jo 2022. gada budžets jau ir iezīmēts. Par šo varētu diskutēt 2023. gada budžeta kontekstā," pauda Kaimiņš.

Plānots, ka 2022. gada budžets un to pavadošie likumprojekti Saeimā tiks iesniegti 14. oktobrī.

"Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, paredzot fiziski un elektroniski izdotu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

PVN samazināto likmi 5% nav paredzēts piemērot tādu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu un avīžu, grāmatām un avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu piegādei, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, kā arī tādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai mūzikas. Tāpat likumprojekts nosaka, ka PVN samazinātā likme nav piemērojama tādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei, kuras ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!