E-veselības atbalsta dienests aicina ģimenes ārstus strādāt brīvdienās, sašutusi asociācija
Foto: F64

E-veselības sistēmas lietotāju atbalsta dienests aicinājis ārstus sistēmā strādāt brīvdienās, kad e-veselības noslodze ir zemāka, deputātiem otrdien pastāstīja Latvijas ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien diskutēja par e-veselības ieviešanu un iespējamu amatpersonu atbildību. Sēdē piedalījās Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Ārstu un citu biedrību pārstāvji.

Veide atzina, ka gandrīz katru dienu viņu kolēģi informē, ka e-veselībā ir traucējumi. Īpaši smagas esot piektdienas un pirmdienas, kad ir augsts pacientu skaits. Arī asociācijas vadītāja piektdien nav varējusi noslēgt e-darbnespējas lapu. Viņa vērsa parlamentāriešu uzmanību, ka nekur likumdošanā nav atrunāts, kā rīkoties šādā situācijā. Ārsti šobrīd "paši uz savu galvu" turpina rakstīt darbnespējas lapas papīra formā.

Atbalsta dienestā ģimenes ārstus aicina strādāt brīvdienās. Piemēram, ja piektdien nevar noslēgt slimības lapu, tad ārsti tiek to aicināti darīt sestdien – brīvdienā, kad sistēmas noslodze ir zemāka.

Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka e-veselības sistēma jau pašos pamatos ir greiza un nepareiza. Ņemot vērā līdzekļu daudzumu, kas ieguldīti sistēmas izveidē, viņa aicināja meklēt un izvērtēt vainīgos sistēmas neveiksmēs.

Vēstīts, ka e-veselības sistēmā, visticamāk, notikusi ļaunprātīga ielaušanās, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Pēc politiķes paziņojuma intervijā LTV premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan šādu informāciju neapstiprināja.

Jau ziņots, ka par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.

Taujājot ārstiem un farmaceitiem par to, kā sokas darbs ar e-veselību, pirmā atbilde itin visur ir – lēni. Daļa portāla "Delfi" uzrunāto e-veselības lietotāju uzsvēra, ka sistēma ir uzbūvēta lietotājam nedraudzīgā veidā, proti, tā nav pārskatāma un tajā jāveic daudz lieku darbību.

Vairāki ārsti jau iepriekš portālam "Delfi" norādījuši, ka darba ikdienu būtiski apgrūtina darba nespējas lapu izrakstīšana un pagarināšana, jo dažkārt e-veselība "pazaudē" pat pašas izdotu "zilo lapu". "Ir reģistrēti gadījumi, kad sistēma nemāk atrast pašas izdotu dokumenta numuru, lai varētu turpināt B e-darbnespējas lapu, nav iespējams pagarināt sistēmā atvērtu, citā iestādē nenoslēgtu lapu vai pagarināt citā iestādē izdotu lapu, kamēr tā nav ievadīta sistēmā. Tāda saskaņošana un atkārtota pacienta kartes skatīšana un pildīšana prasa papildu darbu un laiku," skaidroja Latvijas ģimenes ārstu apvienības prezidente Sarmīte Veide.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aija Barča e-veselība Māris Kučinskis Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form