EK ziņojums: Latvijai pārmet vāju sociālo aizsardzību un nevienlīdzību
Foto: F64

Sociālās politikas jomā laika gaitā ir panākts minimāls progress, taču pēdējā laikā veselības aprūpei ir pievērsta vajadzīgā uzmanība, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas Eiropas lietu komisija otrdien, 27. martā, uzklausīs EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, kura deputātus iepazīstinās ar EK ziņojumu par Latviju. Iepriekš šis ziņojums izsauca finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) sašutumu. Viņa pauda, ka ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas. To bija plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta.

Latvija ir īstenojusi būtisku nodokļu reformu un īsteno reformas citās nozīmīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Kaut arī šo reformu mērķis ir novērst dažas no būtiskākajām problēmām, to efektivitāte atšķiras, konstatējusi EK.

Latvija ir panākusi nelielu progresu 2017. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā. Neliels progress tika konstatēts nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās samazināšanā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nodokļu saistību izpildes uzlabošanā, kā arī valsts veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājuma pastiprināšanā.

Tomēr vēl ir jāiegulda liels darbs, lai pilnībā izpildītu Latvijai adresētos ieteikumus.

Augstā nevienlīdzība un vāja sociālā aizsardzība

Augstais nevienlīdzības līmenis un vairākas sociālās problēmas atspoguļo vājo sociālās aizsardzības līmeni Latvijā, uzsvērts ziņojumā.

Nabadzības un nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts galvenokārt zemo izdevumu dēļ sociālās aizsardzības jomā, kas ir tieši saistīti ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem kā daļu no IKP. Ziņojumā arī uzsvērts, Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sociālajai aizsardzībai kā procentuālo daļu no IKP tērē maz. Sociālie pabalsti joprojām ir zemi, kā rezultātā lielu daļu iedzīvotāju apdraud nabadzība un joprojām pastāv liela ienākumu nevienlīdzība.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvars Latvijā turpināja samazināties, 2017. gadā sasniedzot 28,2%, tomēr šis rādītājs joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 23,5 % (2016. gadā).

Gan labklājības, gan ienākumu nevienlīdzība ir augstā līmenī. 2017. gadā turīgāko 20% mājsaimniecību gūto ienākumu daļa vairāk nekā sešas reizes pārsniedza nabadzīgāko 20% mājsaimniecību ienākumu daļu, ierindojot Latviju starp ES valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzību. Latvijas Džini koeficients attiecībā uz mājsaimniecību ienākumiem pēc nodokļiem un pabalstiem joprojām ir viens no augstākajiem ES.

Kaut arī bērnu nabadzība pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies, nabadzības risks gados vecākiem cilvēkiem ir pieaudzis, lielākoties tāpēc, ka pensiju pieaugums nav bijis līdzvērtīgs ekonomikas izaugsmei, secina EK. Tieši pensiju pietiekamība nākotnē rada bažas, jo strauji pieaug demogrāfiskās slodzes rādītājs.

Šķērslis veselības aprūpei – 'kvotas'

Tāpat EK bažas rada arī nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei. Galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir ikgadējo "kvotu" sistēma un augstie tiešie pacientu maksājumi, uzsver EK.

Komisija gan uzslavē, ka veselības aprūpei rasts papildu finansējums. Paredzams, ka tas ļaus apmierināt daļu no pamatvajadzībām, tomēr nesen pieņemtie piekļuves ierobežojumi varētu pasliktināt veselības jomas rezultātus, bažīga ir Komisija.

Tāpat Komisija atzinīgi novērtē to, ka pēdējā laikā veselības aprūpei ir pievērsta vajadzīgā uzmanība.

Nodokļu reforma

EK ir kritiska arī par pērn pieņemto nodokļu reformu, uzsverot, ka tās mērķi tiks sasniegti tikai daļēji. Tikai daļa no reformas pasākumiem vērsti uz nevienlīdzības mazināšanu, piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana, un tie veido nelielu daļu no vispārējām reformas izmaksām. EK ieskatā mērķis, ka nodokļu ieņēmumi veido vienu trešdaļu no IKP, netiks sasniegts.

Līdz ar jauno nodokļu reformu ir samazināts lielais nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās attiecībā uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tomēr tas joprojām ir augsts. Komisija vērš uzmanību, ka tieši zemā nodokļu progresivitāte palielina ienākumu nevienlīdzību.

Tāpat EK atgādina, ka Latvija ignorējusi Pasaules Bankas pārskatu par Latvijas nodokļu sistēmu. Lai gan Latvija pati lūdza Pasaules Bankai sniegt pārskatu, tās ieteikumi nav iekļauti pašreizējā nodokļu reformā vai ir iekļauti tikai ierobežotā mērā, vērtē EK.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form