Ekonomikas ministrija piesardzīgi vērtē iespēju Latvijā ražot kodolenerģiju
Foto: LETA

Latvija vēl nav vērtējusi iespēju ražot kodolenerģiju, bet Ekonomikas ministrija (EM) par šādu iespēju ir piesardzīga, trešdien, 26. janvārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē informēja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisija trešdien diskutēja par vidējā termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jomā. Šaicāns informēja, ka enerģijas ražošanā vidējā termiņā iespējams aplūkot vairākas alternatīvas, proti, iegūt enerģiju no saules un vēja, kā arī ražot kodolenerģiju.

EM eksperts atzina, ka vidējā termiņā jeb tuvāko gadu laikā būtu īstenojami projekti, kas saistīti ar enerģijas ražošanu no saules un vēja, turpretī kodolenerģijas ražošana būtu ilgtermiņa projekts.

"Mēs nerunājam par lielām atomelektrostacijām (AES), bet mazām. Bet EM par šādām stacijām ir piesardzīga, jo vēl nepieciešams veikt izpēti, jānoskaidro, vai esam tam gatavi, kādi ir vides faktori utt. AES nodrošinātu stabilas ražošanas jaudas, bet šāds projekts nebūtu vidējā termiņā risināms. Lai saprastu, vai ideja par AES būtu īstenojama, nepieciešami 7-12 gadi," pauda Šaicāns.

Pēc EM eksperta teiktā, kodolenerģijas ražošana ir videi un dzīvām būtnēm kaitīga, kā arī no trešajam valstīm importējamās izejvielas un toksiski rūpnieciskie atkritumi veicina sabiedrības negatīvo attieksmi. Tāpat kodolenerģijas ražošanai nepieciešami būtiski sākotnējie ieguldījumi un ilgstošs – līdz 12 gadiem – ekspluatācijā ieviešanas laiks.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka nepieciešami arī būtiski ieguldījumi AES sakārtotai nojaukšanā pēc stacijas nolietojuma, lai izvairītos no nepārstrādājamo materiālu nekaitīgu utilizēšanu.

Savukārt enerģijas ražošanai no vēja un saules ir vairākas priekšrocības. Šaicāns stāstīja, ka enerģijas ražošanas tehnoloģijas no šiem atjaunīgajiem resursiem ir attīstījušās tiktāl, ka šī enerģijas ir konkurētspējīga. Tajā pašā laikā negatīvi vērtējama saules un vēja radītās enerģijas sezonalitāte un neprognozējamība.

Attiecībā uz enerģijas ražošanu no saules, Šaicāns piebilda, ka arī šajā ziņā būs nepieciešami ieguldījumi sakārtotai saules kolektoru nojaukšanā pēc to nolietojuma, lai izvairītos no nepārstrādājamo materiālu nekaitīgu utilizēšanu.

Iezīmējot turpmākās rīcības scenārijus, EM pārstāvis stāstīja, ka lielas enerģijas jaudas būtu iespējams nodrošināt, īstenojot atkrastes vēja parku izveidi, kā arī jāapgūst sauszemes vēja parku potenciāls. Šaicāns atzina, ka sauszemes vēja parku attīstīšanā būt jānoņem patlaban spēkā esošās barjeras, ļaujot vēja parku attīstību meža zemēs, izstrādājot ieguvumu mehānismu pašvaldību iedzīvotājiem, atvieglojot aizsargjoslu nosacījumus, nosakot nolietoto vēja ģeneratoru nojaukšanas kārtību.

Energokompānijas "Latvenergo" pārstāvis Kaspars Cikmačs informēja par patlaban izstrādes stadijā esošo energokoncerna stratēģiju, kurā "Latvenergo" nefokusēsies uz vienu "zaļās" enerģijas avotu, bet gan to dažādību – vēju, sauli un ūdeņradi, kas ir potenciāls enerģijas ražošanas avots brīdī, kad nav iespējams saražot enerģiju no saules un vēja.

Savukārt, runājot par kodolenerģiju, Cikmača pievienojās EM pārstāvja paustajam, ka šāda projekta īstenošana prasa izpēti un to būt iespējam īstenot līdz 2035. gadam, turpretī saules un vēja enerģijas projektu īstenošana ir iespējama ātrāk.

Tāpat "Latvenergo" pārstāvis atsaucās uz pērn veiktu iedzīvotāju aptauju, kurā 80% iedzīvotāju neatbalstīja AES projekta īstenošanu, turpretī 70% atbalsta sauszemes vēja parka izveidi. Energokompānija šogad plāno veikt atkārtotu iedzīvotāju aptauju, lai, ņemto vērā patlaban vērojamo energoresursu cenu pieaugumu, noskaidrotu, vai mainījusies iedzīvotāju attieksme pret alternatīviem enerģijas ieguves avotiem.

Jau vēstīts, ka patlaban tiek izstrādāta atbalsta programma, kuras ietvaros valsts plāno iedzīvotājiem subsidēt tādu atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu iegādi kā saules paneļi vai mazie vēja ģeneratori, pirmdien, 24. janvārī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ekonomikas ministrija Latvenergo Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form