Esot izspiegoti izmeklētāji, miruši liecinieki – raidījums par Lemberga krimināllietas aizkulisēm
Foto: LETA

Izmeklēšana tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā, kurā šonedēļ pēc 12 gadu tiesāšanās pirmās instances tiesa pasludināja notiesājošu spriedumu, sākusies no trīs dokumentu mapītēm, ko tā laika ģenerālprokuroram Jānim Maizītim 2003. gadā aiznesis uzņēmējs, toreizējais Saeimas deputāts Arnolds Laksa, šonedēļ vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Biezajās melnajās mapēs bija virkne, daudz, daudz dokumentu, kas pierādīja Lemberga līdzdalību Ventspils lielajos uzņēmumos. Tie dokumenti attiecās no paša 1990. gada sākuma, kad visas tās afēras notika. (..) Gan naudas pārskaitījumi uz Aivara Lemberga kontu, gan kapitāldaļas, kas tika turētas trastā, kur par uzticības personām tika izvēlēti advokāti. Dažādi darījumi turp atpakaļ par kapitāldaļu pārdošanu. Simtiem dokumentu. Simtiem dokumentu kopiju," atklājis Laksa.

Laksa agrāk strādājis savulaik varenajā "SWH" uzņēmumu grupā, vadījis tai piederošo "Rīgas apvienoto Baltijas banku. Savukārt "SWH" darbojusies Ventspils tranzītbiznesā, un visiem, kam bija bizness ienesīgajā Ventspils ostā, jau 1990. gados bija skaidrs, ka Aivars Lembergs, kas publiski bija pašvaldības amatpersona, aizkulisēs "bīdīja" ostas biznesu un pelnīja miljonus, ziņo raidījums.

"Kad sākās cīņas starp bijušajiem Aivara Lemberga partneriem, gan atklātas, gan slēptas, kaut kādā veidā šīs mapes ar dokumentiem nokļuva manā īpašumā," viņš norādījis raidījumam.

Raidījums vēsta, ka Lembergs partneriem gan bija licis parakstīt īpašas vienošanās, ar kurām viņi ārzonās noslēptos Ventspils uzņēmumu patiesos īpašniekus apņemas 12 gadus neatklāt. Aploksnes glabājušās pie advokātiem. "Shēma sarežģītāka, bet būtība tāda, ka katrs bijušais Lemberga partneris parakstās, ka gadījumā, ja viņš stāstīs patiesību, tad stāstīšanas fakts jāuzskata par apmelojumu un faktisko atzīšanos nozieguma veikšanā. Apmēram tik bērnišķīga konstrukcija. Man jau toreiz tas likās kaut kas ārprātīgi muļķīgs," atcerējies Laksa.

Pēc viņa teiktā, neviens lēmums lielajos valsts uzņēmumos nevarēja tiks pieņemts, nesaskaņojot ar Lembergu. "Piemēram, ticies ar, negribas nosaukt, valsts uzņēmumu, kas pārstāv valsts intereses, spried par liela valsts uzņēmuma nākotni, un pēkšņi tā uzņēmuma vadītājs saka, nē, nu ir skaisti viss, ko tagad sakāt, bet ko par šo domā Lembergs? Bet Lembergs uz to brīdi nav ne politiķis, ne uzņēmuma pārstāvis, bet tas likās loģisks jautājums, un neviens jau neprasīja tam cilvēkam, kas uzdeva šo stulbo jautājumu – "a" kāds sakars ar Lembergu. Visiem skaidrs, ka visi ceļi veda pie Lemberga, Lembergs visu izlēma," raidījumam stāstījis Laksa.

Tāpat bijis arī politikā – biznesa partneri redzējuši, kā Saeimas partiju vadošie politiķi pirmdienās braukuši atskaitīties uz Ventspili.

Raidījums vēsta, ka no Laksas mapītēm sāktajā krimināllietā atrodamas liecības, ka uz sanāksmēm, kas notikušas arī Rīgā, nākuši ne tikai politiķi, visbiežāk Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, bet arī tā laika Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Lainis Kamaldiņš un Valsts kontrolieris Raits Černajs. "Viņam bija pakļauti politiķi. Un ja tu esi politikā un piedalies kuluāru sarunās, tu, protams, zini, kuri ir Lemberga politiķi, un viņi jau arī to neslēpj," izteicies Laksa.

Savukārt Lemberga krimināllietas izmeklētājs – bijušais prokurors Andris Mežsargs, kuram pirms 18 gadiem Jānis Maizītis nodeva Laksas iesniegtos dokumentus, bet kurš darbu prokuratūrā pēc nopietniem veselības sarežģījumiem pameta 2013. gadā, raidījumam "Atvērtie faili" atcerējies, ko toreizējais ģenerālprokurors Maizītis viņam teicis – "Pieņemiet, Mežsarga kungs, lēmumu, bet tādu lēmumu, kuru nevar neviens atcelt, lai viņš ir likumīgs un pamatots."

"Tātad viņš prezumēja arī to, ka tas viss var beigties arī ar atteikšanos uzsākt kriminālprocesu," atminējies Mežsargs, norādot, ka viņš nav saskatījis pamatu atteikt procesa sākšanu. "Iepriekš manas divas kolēģes bija beigušas ar lēmumu par atteikšanos uzsākt krimināllietu, bet viņas bija skatījušās citus noziedzīgus nodarījumus. Es saskatīju sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus – kukuļņemšanu, vēlāk, kā izrādījās, vēlāk pierādījās, ka tā ir kukuļa izspiešana," raidījumam sacījis Mežsargs.

Raidījums atzīmē, ka aizdomas pret Lembergu bijušas smagas un lieta apjomīga, tāpēc izmeklēšanai bija vajadzīga komanda, taču to nokomplektēt neesot bijis vienkārši. "Bija kolēģi, kas atteicās strādāt grupā. Atteicās, aizbildinoties ar to, ka viņiem mājās esot kam mamma, kam bērni, kam ģimene," raidījumam sacījis prokurors, norādot, ka viņam bija gan viens, gan otrs, gan trešais.

Ģenerālprokurors Maizītis komandai sniedzis visa veida atbalstu, bet bijuši arī augsta līmeņa prokurori, kuri mēģinājuši no šīs politiski jūtīgās lietas izmeklēšanas atrunāt. Baidījušies, ka atņems izdienas pensijas. Starp viņiem bijusi arī kāda Ģenerālprokuratūras departamenta vadītāja, kuras vārdu Mežsargs raidījumam atturējies nosaukt.

Pēc viņa stāstītā, "par izmeklēšanas grupas dalībnieku plāniem un to procesa virzību zinājis neliels ģenerālprokuratūras darbinieku skaits, pāris Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un trīs vai četri Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) darbinieki, kuri saņēmuši iestādes vadītāja Jāņa Kažociņa atbalstu.

Darbs šādos apstākļos bijis sarežģīts, jo jāpratina liels skaits liecinieku, bet informācija noplūdusi. Mežsargs raidījumam skaidrojis, ka "bija liecinieki, kuri ieradās pie mums sniegt paskaidrojumus darbadienas laikā caur caurlaidi un vakarā viņiem uz māju zvana kāds no advokātiem un jautā – ko tu šodien darīji Ģenerālprokuratūrā? Tev bija izrakstīta caurlaide (..) Kādu paskaidrojumu tu sniedzi? Tika ieteikts –varbūt neliecini, tas nebija labi, ka izstāstīji."

Daži liecinieki apmaiņā pret informācijas sniegšanu lūguši sev procesuālo aizsardzību un identitātes maiņu., jo ļoti baidījušies par sekām. Taču likumu regulējums tolaik bijis tāds, ka šo mehānismu reāli nevarēja iedarbināt tā, lai liecības pēc tam būtu izmantojamas tiesā un vienlaikus būtu pasargāta personas identitāte, vēsta raidījums.

Arī pats Mežsargs regulāri saskāries ar mēģinājumiem viņu "dabūt nost no lietas" – nācis piedāvājums kāpt pa karjeras kāpnēm, tad bijuši materiāli piedāvājumi, tajā skaitā caur kādu personiski tuvu cilvēku, pēc tam dažas valsts pārvaldes iestādes sākušas meklēt kompromitējošus materiālus par Mežsargu.

Raidījums vēsta, ka būtisks pavērsiens lietas izmeklēšanā noticis pēc četriem gadiem, kad kratīšanā bankas seifā uzieti kriminālprocesam būtiski dokumenti – akciju oriģināli. Lemberga zilie paraksti uz īpašumtiesībām un ofšoru akcijām un vērstpapīriem.

Mežsargs raidījumam skaidrojis, ka "apsūdzība ir uz 256 lapām. Tā vietā, lai viņš veiktu savu biznesu, viņš sauc sevi par biznesmeni, tur "Kālija parks" pārkraušanas biznesa īpašnieku, viņam vajadzēja sevi deklarēt ka biznesa īpašnieku un nesēdēt tajā domes pašvaldības vadītāja krēslā. Tad viss būtu tīri. Viņš būtu veiksmīgs uzņēmējs, viņam par to nebūtu jāatbild. Bet veids, kādā viņš ieguva īpašumtiesības, izspiežot daļas un akcijas, tālāk veids, kā viņš slēpa un kāpēc viņš slēpa, tajā pat laikā viņš darbina pašvaldības resursu savas bagātības vairošanai. Tāda ir tā būtība."

Kā vēsta raidījums, pēc Lemberga aizturēšanas 2007. gadā izmeklēšana ieguvusi jaunu uzrāvienu – daudziem lieciniekiem bijis jāizšķiras, kurā pusē nostāties – sniegt liecības pret Lembergu vai nē.

Viņu vidū bijuši daudzi cilvēki no Ventspils uzņēmēju vides. Turklāt daži šī procesa beigas nav piedzīvojuši – viņi ir miruši. Raidījums kā piemēru min bijušo "Ventamonjaka" padomes priekšsēdētāju Juriju Bespalovu, kurš nomiris dienu pirms viņam tiesā bija jāsniedz liecība par dokumentu viltošanu.

Mežsargs atklājis, ka Bespalovs naktī pirms pratināšanas "no trepēm nokrita". Visi tiesas sēdes dalībnieki gaidījuši viņu uz nopratināšanu, bet atnākusi ziņa, ka viņš naktī miris. Nomiris arī uzņēmuma "Latransnafta" izpilddirektors Juris Šķibelis, kuru Mežsargs minējis kā "būtisku apsūdzības liecinieku", "kurš pēc tam rakstiski atteicās no savas liecības un aizsūtīja savu rakstisko apliecinājumu tiesai un pēc tam nomira".

Tāpat nomiris arī uzņēmējs Vitāls Lejiņš. Mežsargs tolaik pratinājis cilvēkus, kuriem bijuši tuvi kontakti ar Lejiņu. Viņi esot brīnījušies, kāpēc Lejiņš, cilvēks spēka gados, bez acīmredzamas vajadzības devies svara zaudēšanas kūrē uz Maskavu, vēsta raidījums.

Tāpat prokuratūra saņēmusi ziņu arī par tā dēvētā Lemberga kasiera Laimoņa Junkera nāvi. Junkers aizmucis no Latvijas, kad izmeklēšana uzņēmusi apgriezienus, atzīmē raidījums.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 22. februārī, pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā uz apsūdzēto sola sēdies Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), viņa dēls Anrijs, kā arī uzņēmējs Ansis Sormulis. Tiesa atzina Lembergu par vainīgu virknē viņam inkriminēto noziegumu, piesprieda piecu gadu cietumsodu kā arī 20 000 eiro naudas sodu.

Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi ilgu ieslodzījumu, bet Lemberga bijušajam biznesa partnerim Ansim Sormulim cietumā nāksies pavadīt divus gadus. Tāpat apsūdzētajiem piespriesta mantas konfiskācija. No Aivara Lemberga par labu cietušajiem nolemts arī piedzīt 64 085 eiro.

Tiesa arī nosprieda konfiscēt virkni Lemberga īpašumu, kas jau iepriekš arestēti procesa laikā, tostarp viņa nekustamos īpašumus Puzē, kuros pats Lembergs mitinās. Konfiscēta arī daļa citu nekustamo īpašumu.

Tāpat konfiscētas dažādas akcijas ārvalstu uzņēmumos, kuru vērtība pārsniedz vairākus miljonus eiro. Starp konfiscētajiem īpašumiem atrodama arī lata monētu kolekcija, kā arī aproču pogas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aivars Lembergs Ģenerālprokuratūra Jānis Maizītis Latvijas Radio Rīgas apgabaltiesa Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form