Pirmdien militāro mācību cikla "Namejs 2022" ietvaros vienlaikus Spilves lidlaukā un Liepājas lidostā ieradās ASV bruņoto spēku augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS.
HIMARS artilērijas sistēmas ieradušās Latvijā, lai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) trenētu vienību sadarbību un savietojamību.
26. septembrī vienlaikus Spilves lidlaukā un Liepājas lidostā, pamatojoties uz NBS mācību pieprasījumu, norisinās ASV Speciālo operāciju spēku Eiropā gaisa kuģu MC-130J Commando II nolaišanās vingrinājumi, demonstrējot ātru augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS atgādāšanu un izvēršanu.
Militāro mācību cikla "Namejs 2022" rudens posma laikā Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir identificējusi divus mācību mērķus, kurus nav iespējams droši iznīcināt ar pašlaik Latvijas armijas rīcībā esošiem ieročiem. Atbilstoši NATO sabiedroto komandķēdei, Mehanizētā kājnieku brigāde ir veikusi HIMARS sistēmu piegādes un pielietošanas pieprasījumu.
Vingrinājuma mērķis ir demonstrēt Nacionālo bruņoto spēku un ASV bruņoto spēku sadarbības spējas, Latvijas armijai veicot mērķu atklāšanu, identificēšanu un izvērtēšanu, kā arī Latvijas pusei sagatavojot un ASV pusei izpildot uguns atbalsta pieprasījumu.
Pēc nolaišanās Liepājas lidostā HIMARS sistēmas dosies uz Šķēdes militāro poligonu Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lai ar mācību raķetēm veiktu šāvienus pa mērķi Baltijas jūras ūdeņos Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Latvijai savas raķešu sistēmas būs tuvāko gadu laikā
Raķešu artilērijas sistēmu ierašanos Latvijā ieradās vērot arī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails un NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Kā norādīja aizsardzības ministrs, Latvijai HIMARS sistēmas varētu būt aptuveni trīs gadu laikā. "Latvijai pašai savs HIMARS varētu būt pēc pāris gadiem, bet nekad nevar zināt, kad lietas var notikt ātrāk," teica Pabriks. Ministrs lēsa, ka Latvija varētu iegādāties ap 10 raķešu sistēmu.
Savukārt ASV vēstnieks Kārvails žurnālistiem uzsvēra NATO sadarbības nozīmi un vienotību Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā.
NBS komandieris Kalniņš sacīja, ka mācības kalpos par labu treniņu karavīriem. "Protams, šis ir vingrinājums, bet tas arī ir milzīgs treniņš tam, kā mums vajadzētu darboties reālā konvencionālā operācijas darbībā. Tas mums vairo pārliecību, ka sabiedrotie pie mums ierodas ātri, un tā arī ir atbilde skeptiķiem par to, cik ātri varam šeit redzēt mūsu sabiedrotos – tās ir dažas stundas," pauda komandieris, pieminot, ka šis arī ir treniņš sabiedrotajiem, sinhroni darbojoties Latvijā, lai nodrošinātu tās aizsardzību.
HIMARS ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu.
Ziņots, ka HIMARS raķetes izpelnījušās atzinību no Ukrainas puses – Ukraina HIMARS veiksmīgi izmanto triecieniem Krievijas munīcijas noliktavām un citiem militārajiem objektiem.
Kā uzskata militārie eksperti, šādi triecieni lielā mērā sekmējuši krievu ugunsjaudas samazināšanu un artilērijas pārākuma nivelēšanu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvija ir iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai HIMARS iegādei. Latvija cer, ka HIMARS varētu nonākt mūsu karavīru rīcībā līdz 2025. gadam, tomēr lielais šo ieroču pieprasījums Ukrainā, iespējams, HIMARS piegādi Latvijai varētu palēnināt.
Latvija ir rēķinājusies, ka HIMARS izmaksās virs 200 - 300 miljoniem eiro.
HIMARS sistēma ASV tika izstrādāta 1990. gadu beigās, reaktīvā artilērijas sistēma, izmantojot dažādas raķetes, var sašaut mērķus 70, 150 vai 300 kilometru attālumā. Uz vienas HIMARS platformas ir vieta sešām raķetēm. Tās paredzētas pretinieka artilērijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņumašīnu, apgādes konvoju un citu mērķi iznīcināšanai.
Mobilā platforma, kas ir uzstādīta uz standarta ASV armijas kravas auto, spēj pārvietoties ar ātrumu 85 kilometri stundā, kas ļauj pēc raķešu palaišanas ātri pamest operācijas vietu, pirms to ir identificējis pretinieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
