Fotoradaru sāgas beigas – valsts lauzīs līgumu ar 'Vitronic'
Foto: DELFI

Valdība otrdien nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" saistībā ar radaru ieviešanas problēmām, otrdien žurnālistiem pēc sēdes pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Līgumu paredzēts lauzt 28.septembrī. Tiesa, līdz šim datumam valdība gaidīs priekšlikumus no "Vitronic Baltica un partneri"sadarbības kompānijas, Vācijas radaru ražotāja "Vitronic" par iespējamiem risinājumiem, lai radari turpinātu darbu uz Latvijas ceļiem, informēja Kozlovskis.

Ministrs atzīmēja, ka līgumu nolemts lauzt tāpēc, ka "Vitronic Baltica un partneri" nav iesniedzis argumentētus paskaidrojumus par kavēšanos ar līguma izpildi un radaru uzstādīšanu. Kozlovskis arī pauda cerību, ka ierosinājumi no Vācijas uzņēmuma par radaru darbības nodrošināšanu tiks saņemti.

Vācijas uzņēmuma pārstāvis Norberts Šteins pēc valdības sēdes atteicās sniegt jebkādus komentārus par fotoradaru līguma izpildi Latvijā, taču uzsvēra, ka Vācijas uzņēmums ir ieinteresēts, lai satiksme uz valsts ceļiem būtu aizvien drošāka un drošāka.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) preses konferencē pēc valdības sēdes atturējās komentēt iespējamos tālākos risinājumus fotoradaru ieviešanas lietā, norādot, ka ar šo jautājumu strādā Iekšlietu ministrija un Valsts policija.

Premjers atgādināja, ka fotoradaru ieviesējs "Vitronic Baltica un partneri" nav izpildījis līguma nosacījumus, un tai par to ir izteikti vairāki brīdinājumi.

Ceļš uz fotoradaru ieviešanu Latvijā bija negluds jau pašā sākumā - Iekšlietu ministrijai (IeM) nācās labot konkursu, jo viens no tā sākotnējiem dalībniekiem - SIA "Lattelecom" - vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), norādot uz specifiskajām prasībām, kuras liedz plašam uzņēmumu lokam dalību konkursā. IUB atzina par nepamatotiem fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus, liekot IeM tos labot.

"Salabotais " konkurss beidzās ar AS "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa" apvienības uzvaru. Vēlāk apvienība pārtapa par komandītsabiedrību "Vitronic Baltica un partneri". Toreiz IeM skaidroja, ka šī apvienība izvēlēta, jo tās piedāvājums bijis izdevīgāks - privātais partneris pretendējis uz mazāko daļu no soda naudām. Uzņēmumam atvēlēti 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Toreiz, pērn 8.martā, tika plānots, ka jaunie fotoradari uz ceļiem parādīsies 21.oktobrī. Policija oktobra sākumā publiskoja radaru karti, taču 21.oktorbī stacionārie ātruma mērītāji uz ceļiem neparādījās. Policija ar mērierīču uzstādītājiem vienojās, ka plānoto stacionāro fotoradaru vietā līdz 21.novembrim tika izvietoti 15 pārvietojamie radari. "Vitronic Baltica" sūrojās, ka tai radušās problēmas ar projekta izstrādi katram objektam un saskaņošanu dažādās iestādēs.

Secinot, ka līgums nav izpildīts, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš 4.novembrī paziņoja, ka uzņēmumam nāksies maksāt līgumsodu. Lai gan policijā precīzus skaitļus nevarēja pateikt, taču sods saskaņā ar līgumu esot aptuveni 0,001% no kopējās līguma summas par katru nokavēto dienu jeb nedēļā nedaudz vairāk par 1000 latu. Mediji gan vēlāk ziņoja, ka soda maksāšana uzņēmuma ir izdevīgāka nekā līguma izpilde.

Pērn decembra sākumā atklājās, ka līguma izpilde atkal kavēsies, jo "Krājbankas" kraha dēļ uzņēmumam radušās problēmas - kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana uz ceļiem, bija atvērtas "Latvijas Krājbankā".

Lai gan stacionāro radaru uzstādīšana kavējās, pēc pirmā mēneša, kad uz ceļiem parādījās 15 pārvietojami radari, policija paziņoja, ka tie pieķēruši 4663 ātruma pārkāpējus. Laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim par pārkāpumiem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā. Zivtiņš toreiz izteica gandarījumu par rezultātiem, kādi sasniegti ar radariem, sakot, ka ierīces ir sevi attaisnojušas. Tiesa vēlāk gan viņš bija starp tiem, kas kritizēja radaru ieviešanu, sūrojoties, ka uzņēmums "nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām".

Šogad janvāra beigās, kad uz Latvijas ceļiem nebija uzstādīts neviens stacionārais fotoradars, VP priekšnieks Ints Ķuzis pieprasījis uzņēmumam "Vitronic Baltica" līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visuslīgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Tiesa gan, uzņēmums uzreiz paziņoja, ka šo prasību visdrīzāk neizdosies izpildīt. Toreiz uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs atzina - pastāv iespēja, ka līdz 20.maijam visus fotoradarus uzstādīt neizdosies, atkal atsaucoties uz "Latvijas Krājbankas" krahu, kā arī ķibelēm ar zemes īpašniekiem.

Lai gan uzņēmums ilgu laiku "koķetēja" ar valsti, netieši solot līguma prasības izpildīt, līdz maijam uzstādot stacionārās iekārtas, maija vidū bija uzstādīti vien daži fotoradari Rīgā. Tad arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) atzina, ka līdz maija nogalei uzņēmums neizpildīs visas saistības un neuzstādīs visus solītos radarus, bet saskaņā ar līgumu tam būs vēl pāris mēnešu, lai novērstu nepilnības. Uzņēmums, lai attaisnotu kavēšanos,  iesniedza sarakstu ar vairākiem apgrūtinājumiem, kuri traucējuši radaru laicīgai uzstādīšanai.

Savukārt, 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot uzņēmumam par līguma izbeigšanu. Lēmums par līguma laušanu  jāpieņem policijai. 

Plašākai sabiedrībai gan nav zināms, cik valstij izmaksās līguma laušana. Lūgums publiski nav pieejams, jo tā vēlējies uzņēmums, tāpēc arī nav zināmi tā nosacījumi. Visticamāk, valsts zaudēs, laužot līgumu, jo tad tā pazaudēs jau uzstādītās ierīces. Zināms, ka valstij ir iespēja radarus atpirkt, taču izmaksas netiek atklātas.

Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

Aplēsts, ka kopumā radaru piegāde un uzturēšana varētu izmaksāt vairāk nekā 11 miljonus latu.

Kopumā jaunu radaru iegādes ieceres īstenošana prasīja gandrīz divus gadus -pirmās runas par to no amatpersonām izskanēja 2009.gada vasarā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Fotoradari Rihards Kozlovskis Vitronic Baltica
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Fotoradaru sāgas beigas – valsts lauzīs līgumu ar 'Vitronic'

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus