Godmanis: bankām pašlaik nav problēmu atmaksāt sindicētos kredītus
Foto: AFI

Latvijas bankām pašlaik nav problēmu atmaksāt sindicētos kredītus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Premjers skaidroja, ka valsts gatavojas sniegt garantijas sindicēto kredītu pārfinansēšanai, jo šādus instrumentus savām bankām piedāvā valstu valdības visā Eiropā. Šādi valsts cer risināt problēmas, kas bankām radušās, faktiski apstājoties starpbanku kreditēšanai.

Premjers mierināja, ka valsts garantijas sniegs atbildīgi un par "tukšu muldēšanu" nosauca izteikumus, ka garantijas varētu saņemt tās bankas, kuras atbalstīs valdošās partijas.

Kā apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela, oktobrī mainoties situācijai, dažas Latvijas bankas ir izteikušas lūgumu izmantot valsts galvojumu jaunu sindicēto kredītu saņemšanai, kas aizstās nākamgad atmaksājamos.

"FKTK ir pārrunājusi šo jautājumu ar visām bankām. Vēl augustā un septembrī visas bankas bija pārliecinātas, ka spēs nodrošināt šo kredītu atmaksu un refinansēties," skaidroja Joela.

"Sindicētie kredīti nav doti vienai bankai, un starp tiem ir arī kredīti, ko aizdevušas ārvalstu mātesbankas savām meitasbankām Latvijā. Tātad, protams, ir bankas, kurām būs vieglāk refinansēties, bet būs arī tādas, kurām tas nebūs tik viegli," skaidro Joela. "Tādēļ valdības lēmums par Latvijas finanšu tirgus atbalsta mehānismu, tai skaitā sniedzot valsts galvojumu tirgus dalībnieku aizņēmumiem, ir vērtējams kā laba ziņa finanšu tirgiem."

Latvijas banku sistēmai ir piesaistīts apmēram viens miljards latu sindicētos kredītos no dažādu valstu finanšu institūcijām. Šogad bankām ir jāatdod 69 miljoni latu, bet nākamgad tie būs 862 miljoni latu. Pavisam sindicētos kredītus ir piesaistījušas astoņas Latvijas komercbankas.

Kā iepriekš norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), šis lēmums ir saistīts ar Latvijas līdzatbildību par Eiropas Savienības (ES) mērogā pieņemtajiem lēmumiem.

"Ļoti daudzas ES valstis šobrīd jau ir lēmušas par atbalstu banku sektoram, tādēļ valsts garantiju ieviešana Latvijā šobrīd ir likumsakarīgs solis, kas ne tikai ievērojami veicinās tirgus dalībnieku uzticību banku sektoram, bet arī novērsīs nevienlīdzīgu konkurenci starp Latvijas un citu valstu banku sektoriem finanšu līdzekļu piesaistē," sacījis Slakteris.

"Savā veidā valsts galvojums ir uzticības garants visiem tirgus dalībniekiem - gan banku sektoram kopumā, gan valstij, gan katram bankas klientam individuāli. Tā kā pasaules finanšu krīze ir ievērojami sadārdzinājusi finanšu resursu cenu, valsts galvojums ļaus Latvijas kredītiestādēm piesaistīt finanšu resursus par izdevīgākām likmēm," piebildis Slakteris.

"Ir izskanējušas arī bažas par Latvijas finanšu sistēmas dalībnieku sindicēto kredītu atmaksas termiņiem un nepieciešamību tos pārfinansēt. Šādus kredītus izsniedz vairākas finanšu institūcijas apvienojoties, tādējādi solidāri diversificējot riskus. Ja ar šādu kredītu atmaksu rodas problēmas, tiek bremzēti starpbanku darījumi, tādēļ šobrīd sindicētie kredīti ir īpašā uzmanības lokā - valsts garantija attieksies arī uz tiem," skaidroja finanšu ministrs.

Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību paredz, ka turpmāk Ministru kabinets pēc finanšu ministra ierosinājuma varēs pieņemt lēmumu par nepieciešamību sniegt valsts galvojumu, lai mazinātu vispārējos ekonomikas riskus, izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi, kā arī nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu finanšu ministram būs tiesības izsniegt galvojumu ārpus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam, nosakot speciālu kārtību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form