'Iejaucās reālā dzīve'. Intervija ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu

Brīdī, kad Marija Golubeva (AP) stājās iekšlietu ministres amatā, izaicinājumu netrūka – likumsargu algas, tehniskais nodrošinājums un Covid-19 ierobežojumi bija vien daži jautājumi, kas noteica jau viņas priekšgājēja Sanda Ģirģena dienaskārtību. Taču pēc pusotra mēneša Golubeva nonāca jauna izaicinājuma priekšā, šoreiz pie vainas bija Baltkrievijas organizētā migrantu plūsma, kuras apturēšana nu kļuva par ministres galveno prioritāti.

Intervija sākotnēji bija plānota 3. septembrī, taču vien pusstundu pirms tās norises "Delfi" tika informēti, ka tā tomēr tiks pārcelta. Nedēļu vēlāk, kad intervijas laiks bija pienācis, tā ilga apmēram 35 minūtes sākotnēji plānoto vismaz 45 minūšu vietā, tamdēļ uz atsevišķiem jautājumiem, kas rakstā iezīmēti slīprakstā, ministre atbildēja rakstiski.

Sarunā ar portālu "Delfi" par pirmajām 100 dienām ministres krēslā Golubeva atzīst, ka iepriekšējā ministra laikā trūcis sadarbības starp iestādēm, kā arī atklāj, ka septembra vidū plānotā pagaidu žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas varētu sākties vien septembra beigās. Tāpat Golubeva atzīst, ka līdzšinējā Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra vadītāja Līga Lapiņa atstādināta tieši kameru iepirkuma dēļ.

Pagājušas gandrīz 100 dienas, kopš stājāties ministres amatā, – kā jūs vērtējat aizvadīto darba nogriezni?

Tās nenoritēja tā, kā es sākumā biju plānojusi, jo iejaucās reālā dzīve, proti, Baltkrievijas virzītais hibrīdapdraudējums. Tamdēļ daudz laika un resursu nācās veltīt krīzes risināšanai. Manuprāt, galvenos lēmumus mēs ar valdību jau esam pieņēmuši un situācija tiek kontrolēta, bet tā nav līdz galam atrisināta.

Attiecībā uz manu darbību ministrijā galvenās lietas, kuras es izvirzīju pati sev pirmajām simt dienām, manuprāt, es paveicu. Viens bija sākt darbu pie politikas uzlabojumiem. Šajā jomā vairākas lietas jau ir izdarītas. Proti, darba grupa par naida noziegumu identificēšanu savu darbu jau beigusi, bet tūliņ darbu beigs darba grupa par izglītības modeli iekšlietu sistēmas darbiniekiem, īpaši policistiem un izmeklētājiem.

Valdības līmenī jau pieņemti grozījumi Policijas likumā, kas attiecas uz vardarbības ģimenē upuriem, tāpat ir notikuši citi politikas pasākumi, kas IeM ietvaros virzās uz priekšu, piemēram, strukturālās reformas.

Kādas tieši strukturālās reformas jūs domājat?

Tās ir tādas, kas jau vairākus gadus tiek plānotas un notiek iekšlietu sistēmā. Šīs reformas ir saistītas ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto projektu, kurā tiek revidēti darba procesi.