Inspekcija neatklāj garīgi slimo pacientu sazāļošanu aprūpes centros
Foto: LETA

Veselības inspekcija pārbaudēs nav konstatējusi nepamatotu sociālo aprūpes centru pacientu sazaļošanu, par kuru iepriekš sūdzējies Tiesībsargs, portālu "Delfi" informēja inspekcija. Taču inspekcija atklāja būtiskas problēmas sociālās aprūpes centru veselības aprūpē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Inspekcija ir pabeigusi pārbaudes, kas uzsāktas pēc labklājības ministres iesnieguma saistībā ar Tiesībsarga ziņojumu par valsts sociālās aprūpes centru klientu ar garīga rakstura traucējumiem nozāļošanu un ķīmisku ierobežošanu.

Pārbaudēs nepamatotu zāļu devu nozīmēšana valsts sociālās aprūpes centru klientiem netika konstatēta. Taču inspekcija konstatēja nepilnības un trūkumus, kas liecina par būtiskām problēmām valsts sociālās aprūpes centru klientu veselības aprūpes nodrošinājumā.

Inspekcijas ārsti eksperti un pieaicinātie eksperti - VSIA "Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra" profesori un Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, stacionāra ārsts psihiatrs - no šā gada februāra beigām līdz jūnijam septiņās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs visā Latvijā izvērtēja klientu individuālās kartes, apskatīja klientus un novērtēja viņu psihiskā veselības stāvokli. Tāpat eksperti izvērtēja  klientu uzturēšanās apstākļus un rehabilitācijas iespējas, sarunājās ar klientiem, sociālo aprūpes centru vadītājiem, ārstiem un vidējo medicīnas personālu.

Eksperti tikās arī ar ģimenes ārstiem, kuri ambulatori sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus sociālās aprūpes centru klientiem, izrakstot nosūtījumus pie speciālistiem un kompensējamos medikamentus.

Eksperti secinājuši, ka pārbaudītajos gadījumos medikamenti lietoti psihiatriskajā praksē pieņemtajās devās un kombinācijās  un atbilstoši medicīniskajām indikācijām. Blakusparādības varēja novērot pieciem sociālās aprūpes centru klientiem, kuriem antipsihisko līdzekļu lietošanas bija neizbēgama smago saslimšanu dēļ.

Vienlaikus eksperti atklāja, ka sociālās aprūpes centru ārsti un ģimenes ārsti un psihiatri nepietiekami labi sadarbojas, piemēram, konstatēti gadījumi, kuros, klienta stāvoklim krasi pasliktinoties, lēmumus par papildus medikamentu lietošanu vienpersoniski ir pieņēmušas medicīnas māsas pēc vienošanās ar ārstu pa tālruni.

Lai gan sociālās aprūpes centros nav Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas veselības aprūpes struktūrvienības, vairākos gadījumos klientu/pacientu medicīniskajā dokumentācijā ieraksti ir nepieļaujami skopi vai ierakstu iztrūkst. Klientiem regulāri netiek nodrošinātas profilaktiskās apskates.

Tāpat konstatēts, ka ir nepietiekams personāls, kas nodrošinātu klientu ar izteiktiem kustību traucējumiem aktivizēšanu un pozicionēšanu. Nepietiekams ir arī rehabilitācijas dienesta potenciāls, jo klientiem ar vieglu (reizēm vidēji smagu) garīgu atpalicību ir nepieciešama regulāra rehabilitācija.

Atsevišķas sociālo aprūpes centru filiālēs ēkas nav nodrošinātas ar liftu, lai varētu klientus ar fiziskiem un kustību traucējumiem izvest pastaigās. Nereti vienā telpā izvietoti 5-6 klienti, kas neatbilst sociālās aprūpes institūcijām noteiktajām higiēnas prasībām. No šā gada 1.janvāra dzīvojamā - guļamistabā jānodrošina 6 kvadrātmetrus uz vienu cilvēku. Šauras telpas ir arī procedūru un zāļu izdales kabinetos, kas apgrūtina medicīnas personāla darbu. Sociālās aprūpes centros nav pietiekošā daudzumā sēdratu un pretizgulējumu matraču.

Inspekcija iesaka visās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs izveidot un Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēt veselības aprūpes punktus, un sakārtot veselības aprūpi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudēs konstatēto rakstveidā ir informēti valsts sociālās aprūpes centru vadītāji, Labklājības un Veselības ministrija.

Jau ziņots, ka februārī tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar ziņojumu Saeimai, norādot, ka pēdējo gadu laikā 30 centros veiktās pārbaudes liecina, ka nereti tajos būtībā notiek nelikumīga piespiedu ārstēšana un tā vietā, lai palīdzētu klientiem atgriezties sabiedrībā, viņi tiek nozāļoti jeb ķīmiski ierobežoti.

Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka Tiesībsargs vēlas iegūt sev popularitāti, graujot Labklājības ministrijas tēlu. Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pauda neizpratni, kāpēc Jansons sācis runāt tieši tagad.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ieva Jaunzeme Ilze Viņķele Juris Jansons Labklājības ministrija Tiesībsargs Veselības inspekcija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form