'Intervija ar rupekli' - Latviešu pētnieki izskaitļo agresīvos interneta komentētājus
Foto: F64

Ik dienu Latvijā tikai 4% no visiem interneta lietotājiem raksta komentārus ziņu portālos, savukārt agresīvais komentētājs nav 'vidējais latvietis', bet gan īpašs cilvēks, kas atspoguļo īpatnējas sabiedrības viedokli, kura nav atrauta no visas pārējās sabiedrības. Bieži agresīvais komentētājs ir vīrietis ar pamatizglītību vecumā ap 30 gadiem vai vecāks par 50 gadiem, kas ir radikāli un dusmīgi noskaņots, secinājuši pašmāju pētnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Karš", "slikts", "utains", "kauns" un "sodīt" – tie ir tikai pāris vārdi no vairākiem simtiem atslēgvārdu, pēc kuriem Interneta agresivitātes indeksa (IAI) sistēma identificē ziņu portālos agresīvos komentārus. Jaunizveidotais rīks ir pētniekiem palīdzējis atklāt agresīvo komentētāju dabu, kas ir sezonāla, varas opozicionāra un vārdu rotaļu mīloša.

IAI ir rīks internetā publicēto komentāru sistemātiskai izpētei, ko izstrādājusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedra kopā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniekiem. Tika sagatavots materiāls programmai, kas, analizējot pilnu komentāru saturu, spēj tajos ne tikai identificēt agresīvus atslēgvārdus, bet arī atpazīt, vai viss komentārs ir agresīvs. Indeksā ir apkopoti Latvijas lielāko ziņu portālu komentāri – gan latviešu, gan krievu valodā.

16.marts un starptautiskie notikumi – agresīvo komentāru uzplaiksnījums

Novērots, ka agresīviem komentāriem ir sezonāla regularitāte. Piemēram, gadumijā – janvārī un decembrī – komentāri ir mazāk agresīvi, kā arī jūlijā un laikā ap Valentīna dienu ir vērojams agresijas kritums komentāru sadaļās. Ir konstatēti arī atsevišķi gadījumi, kad ziņu portālu komentāros ir īpaši augsts agresijas līmenis, tas ir laikā ap 16.martu, savā pētījumā atklāja RSU maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka agresija ap pilnmēness laiku pastiprinās, pētnieks noskaidrojis, ka ziņu portālos šāda tendence neparādās un nav pamats uzskatīt, ka mēness fāzes ietekmē agresīvo komentāru skaitu.

Savukārt RSU Komunikācijas katedras vadītāja Anda Rožukalne savā pētījumā analizēja rakstus, kuros konstatēti visvairāk agresīvo komentāru. Noskaidrots, ka visvairāk agresīvu komentāru ir pie ziņām par starptautiskiem notikumiem (43%), nacionālo politiku (28%) un pie kriminālziņām (11%).

Agresīvo komentētāju vārdu rotaļas

Ik dienu Latvijā 4% no interneta lietotājiem raksta komentārus ziņu portālos, savukārt 12% – dažas reizes nedēļā, atsaucoties uz pētījuma centra SKDS datiem, stāstīja Rožukalne. Pētniece norādīja, ka interneta vidē cilvēkiem ir tendence sevi atklāt daudz augstākā līmenī nekā starppersonu komunikācijā, tas ir anonimitātes psiholoģiskais efekts. 

"Verbālās agresivitātes analīze ilgākā laikā parāda stabilu naidīgas komentēšanas paradumu," pauda Rožukalne. Analizējot portālu publikāciju saturu un lietotāju reakciju, pētījuma dati rāda, ka komentētāju dusmas biežāk izraisa noteikti auditoriju uztraucoši temati un ziņās minētās personības, nevis ziņu satura veidošanas pieejas.

Savukārt komentētāju IP adrešu datu analīze liecina, ka aptuveni puse komentētāju lieto agresīvus vārdus, bet 20-25% komentāru ir izteikti agresīvi.

Komentētāji nereti mēdz radoši, rotaļājoties ar vārdiem, parafrāzēt jokus, dziesmu vārdus un dzejoļus, ironiski skaidroja RSU bakalaura studiju programmas Sabiedriskās attiecības vadītāja Ruta Siliņa. Viņa savā pētījumā, izmantojot IAI, noskaidroja, ka komentāros pie ziņām par politiķu sacīto notiek spēlēšanās ar vārdiem, taču ne auglīga diskusija.

Arī RSU maģistra studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja Ilva Skulte norādīja, ka komentāros ir iespējams fiksēt tādu "runas krāšņumu", kas var pat atbaidīt. Agresīvie komentāri parasti satur "tautas valodu", kas balstās uz komentētāju emociju un kultūras pieredzi.

Agresīvajos komentāros komentētāji izrāda savu opozīciju pastāvošajai varai, skaidroja Skulte.

Komentētāja portrets un internets kā lūgšanu vieta

Pētnieki diskusijas laikā dalījās savos iespaidos par to, kāds ir komentētāju portrets. Tas neesot vidējais latvietis, bet gan īpašs cilvēks, kas atspoguļo īpatnējas sabiedrības viedokli, norādīja Sedlenieks, piebilstot, ka šī sabiedrība nav gan atrauta no visas pārējās sabiedrības. Atsaucoties uz citiem pētījumiem, Rožukalne skaidroja, ka komentētājs ir vīrietis ar pamatizglītību vecumā ap 30 gadiem vai vecāks par 50 gadiem, kas ir radikāli un dusmīgi noskaņots.

"Redzams, ka internets kļūst par lūgšanu vietu. Cilvēki raksta lūgšanas internetā, nevis iet uz baznīcu. Es pieļauju, ka komentāri tiek rakstīti ar mītisku nozīmi," par komentāru lomu komentētāju dzīvē sprieda Sedlenieks.

IAI datu kopā iekļauti: 11,7 miljoni komentāru, 321,3 miljoni vārdlietojumu un informācija par 470,3 tūkstošiem rakstu latviešu un krievu valodā.

IAI dati ievākti kopš 2011.gada maija. Ar internetā publicēto komentāru izpētes rīku var iepazīties mājaslapā www.barometrs.korpuss.lv. Tajā apkopoti portālu "Delfi", "Tvnet" un "Apollo" komentāri latviešu un krievu valodā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Universitāte Rīgas Stradiņa universitāte SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form