Izsūtīšanas iemesls – 'it nekāds': liecības turpina atklāt deportēto dzīvesstāstus
Foto: DELFI

Lai gan Latvijas Okupācijas muzejs šogad svinēs 25 gadu jubileju, tas vēl arvien turpina saņemt jaunas liecības par cilvēku piedzīvoto izsūtījumā. Viens no pēdējiem muzeja guvumiem – bijušā "Laimas" šokolādes fabrikas direktora Voldemāra Rasas ģimenes fotogrāfijas un dokumenti.

Muzeja krājuma glabātāja Taiga Kokneviča sarunā ar portālu "Delfi" klāsta, ka cilvēki ir gatavi atdot vēsturiskās liecības, citi gan cenšas tās pārdot – tādos gadījumos muzejs rūpīgi vērtē, vai informācija ir gana precīza un konkrētais materiāls unikāls.

Materiālus par "Laimas" direktora Voldemāra Rasas ģimeni muzejam uzdāvināja viņa sievas Latvijas Bankas darbinieces Elzas Rasas testamenta izpildītāja. Voldemāru un Elzu izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Vienu no otra nošķīra – rūpnieku aizsūtīja uz Molotovas apgabalu Usoļlagā, bet sievu uz Krasnojarskas novada Kansku.

"Šajos materiālos iezīmējas dzīve pirms izsūtījuma un tā laikā. Šeit redzamas vēl jaunlaulāto fotogrāfijas, bet te vēlāk jau ar roku zīmētā kartē redzamas nometinājuma vietas Sibīrijā," stāsta Kokneviča. Tāpat vienā no uzņēmumiem redzama Rasu dzīvesvieta pirms izsūtīšanas, tieši blakus "Laimas" fabrikai.

Pašam uzņēmumam mūsdienās nav saglabājušās liecības par tā laika šokolādes milža direktoru, toties atsevišķi stāsti atrodami laikrakstu arhīvos. 1943. gada februāra beigās izdevumā "Daugavas Vanagi" vēstīts, ka, pateicoties Rasam, fabrika ievērojami modernizēta, kā arī uzlaboti apstākļi darbiniekiem, kas tolaik galvenokārt bija sievietes. Tostarp darbiniekiem izveidota mazgātuve.

Izsūtīšanas iemesls – 'it nekāds': liecības turpina atklāt deportēto dzīvesstāstus
Foto: "Daugavas Vanagi", periodika.lv

Tolaik, avīzes izdošanas laikā, Latvijā zināms bija vien tas, ka Rasu aizveduši bolševiki. Viņa dzīve Sibīrijā aprāvās nepilnus divus mēnešus pēc minētā laikraksta iznākšanas 1943. gada 7. maijā. Oficiālais nāves cēlonis – plaušu karsonis. Elza gan izdzīvoja un pēc atgriešanās 1954. gada maijā strādāja uzņēmumā "Eksportļon" un bankā Vecrīgā. Viņas ar roku zīmētās kartes piezīmēs minēts izsūtījuma iemesls: "It nekāds."

Izsūtīšanas iemesls – 'it nekāds': liecības turpina atklāt deportēto dzīvesstāstus
Foto: DELFI

Taigā pie Jeņisejas

Kokneviča precizē, ka Okupācijas muzejs vāc dokumentus, fotogrāfijas, priekšmetus un atmiņas, kas atspoguļo 1941. un 1949. gada deportācijas, nometinājuma un ieslodzījuma vietas, nacionālo pretošanās kustību, vācu okupāciju Latvijā, Latvijas iedzīvotāju dienestu vācu un padomju armijā, okupācijas varu represīvo darbību, Atmodu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, latviešu bēgļu gaitas, trimdas izveidošanos un trimdas latviešu darbību.

Ja kāds vēlas muzejam dāvināt materiālus, vispirms lūgums gan sazināties ar Latvijas Okupācijas muzeja Krājuma nodaļu, rakstot e-pasta vēstuli: tk@omf.lv.

Nesen muzejs Talsu pusē dāvinājumā saņēmis nelielu, visticamāk, izsūtījumā izgatavotu kastīti, kurā glabājās vairākas fotogrāfijas ar taigas dabas skatiem. Uzraksti gan palikuši vien daži, un tie vēsta visai maz: to, ka fotogrāfijas uzņemtas taigā pie Jeņisejas. Kokneviča paskaidro, ka fotogrāfiju kastīte, kuru rotā drīzāk Karību salām pietuvināti zīmējumi, iegūta no kāda cilvēka, kas savukārt to saņēmis no kāda krāmu tirgotāja. Viņš neesot zinājis ne to, kam šī kastīte piederējusi, ne arī to, kādi cilvēki bildēs redzami. Ja kāds no lasītājiem šīs vēstures liecības atpazīst, tad muzejs, kā uzsver Kokneviča, priecātos par papildinošu informāciju.

Deportācijas notika pēc padomju čekas pavēles, lai atbrīvotu okupēto teritoriju no "sabiedriski bīstamiem elementiem" un "tautas ienaidniekiem". 1941. gada 14. jūnija deportācijai bija pakļauti 15 425 Latvijas iedzīvotāji – gan latvieši, gan ebreji, gan krievi un poļi –, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenes un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnē. Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 arestēto Latvijas Republikas pilsoņu.

Deportācija notika galvenokārt pēc "šķiriskām pazīmēm", arestējot tos, par kuriem bija savāktas ziņas par "kontrrevolucionāru darbību" un "pretpadomju aģitāciju", kā arī Latvijas Republikas valstsvīrus, politiķus, turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas Aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu.

Ceturtdien visā Latvijā notiek šīs traģiskās vēstures lappuses atceres pasākumi.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Okupācijas muzejs Padomju Savienība Sibīrija

Lasi vēl