'Izvazāja kā grīdas lupatu' – Kaimiņš vīlies politikā pēc divus gadus ilgušās krimināllietas epopejas
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai trešdien, 27. janvārī, beidzot atbalstot Saeimas lēmuma projektu par deputāta Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai, ko prokuratūra rosināja darīt jau pērn oktobrī, savu versiju par divus gadus ilgušo lietu bija iespēja paust arī pašam deputātam. Deputāts arī izmantoja iespēju pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā skaidrot savu redzējumu par notikušo un lietu, ko uzskata par absolūti politiski ievirzītu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja nebūtu pa šo laiku Satversmes tiesa lēmusi, ka arī kriminālvajāšanai izdotam deputātam ir tiesības strādāt Saeimā, tad šādas lietas vispār nebūtu, jo šī ir sākta ar mērķi, lai Kaimiņam liegtu iespēju strādāt Saeimā," vairāk nekā pusstundu ilgušo uzrunu komisijas sēdē sāka Kaimiņš.

Viņš uzskata, ka prokurors ir melojis 2018. gada jūnijā, kad Kaimiņu aizveda no Saeimas sēžu zāles un viņš kļuva par smagos noziegumos apsūdzētu personu, ar tādu apzīmējumu dzīvojot vairāk nekā gadu. "Sākotnējā apsūdzība bija par to, ka Kaimiņš nelikumīgi finansējis partiju "KPV LV" un norādījis nepatiesas ziņas savā amatpersonas deklarācijā. Viss haoss un ātrums, ar kādu 2018. gada jūnijā mani izveda no Saeimas kā noziedznieku. Es to redzu tā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), varbūt ne viss, spēj strādāt kā pasūtījumu galds. Ja nebūtu Satversmes tiesas sprieduma, pēc kura Atis Zakatistovs, Juris Jurašs var turpināt deputāta pienākumus, šī shēma, ka, tikko deputāts tiek apsūdzēts kādos krimināllikuma pantos, tā momentā viņš tiek noņemts no politiskās skatuves," teica Kaimiņš.

"Urbāna kungs atnāk ar vienu pantu, ka apsūdzēts smagos noziegumos. Es nekādas liecības nedodu, jo nesaprotu, par ko man īsti jādod liecības. Paiet gads un tiek nomainīts pants uz to, ka nu jau esmu savā uzņēmumā viltojis grāmatvedību. Atkal paiet pusgads, un tad pēkšņi es esmu nodarbojies ar svešu uzņēmumu grāmatvedības dokumentu viltošanu. Pants kā aisbergs izkūst līdz 217. panta pirmajai daļai, kura ir tā vieglākā, bet man visu laiku ir kaut kā jāatkaujas," kolēģiem stāstīja deputāts.

Viņš ir absolūti pārliecināts, ka, zina cilvēkus, kas izpildīja dokumentācijas darbus, pratināšanas, sagatavošanās procesam, proti, to darījuši "Aivaram Lembergam lojāli pilsoņi". Lemberga ieinteresētību vērsties pret viņu Kaimiņš skaidro ar to, ka vienmēr uzskatījis, ka "Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime", un no tribīnes viņu atklāti saucis par smagos noziegumos apsūdzētu, un tagad pretī dabūjis tieši to pašu.

Kaimiņš sacīja, ka, ja kāds kolēģis uzskata, ka Kaimiņš no aizturēšanas 2018. gadā, kam sekoja "KPV LV" labs rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās, ir guvis kādus "politiskus bonusus", tad "jūs stipri maldāties, ja domājat, ka man vajadzīgi šie politiskie bonusi". "Ja laika mašīna mums ļautu patīt tagad atpakaļ laiku un pajautātu man, vai vispār kāpt vai nekāpt iekšā šajā duļķī – politikā Latvijā – , es četrpadsmit reizes vairāk pārdomātu tādu lēmumu. Tas viss, kā divu gadu laikā tevi kā vecu, netīru grīdas lupatu izvazā... Mērķis bija politiska un finansiāla kastrācija, kas bija vērsta pret mani. Proti, noņemt mani nost no politiskās skatuves un vērsties pret man piederošo uzņēmumu," teica Kaimiņš.

Paralēlajā procesā, kas patlaban notiek administratīvajā tiesā, Kaimiņa uzņēmumam esot jāpierāda, ka "Suņu būda" vispār esot bijusi un trīs gadus taisīti raidījumi. Kaimiņš arī norādīja, ka viņam neesot saprotama prokurora rīcība, vairākas reizes mainot apsūdzību un selektīvi izvēloties pierādījumu pievienošanu. Kolēģus Kaimiņš aicināja apzināties, ka viņi ar šo balsojumu lemj viņa likteni.

"Kādā veidā notika kratīšana, aizturēšana, tā pompozitāte. Kauns un apkaunojums, ko es nenovēlu nevienam. Tev mājas izkrata, vecmāmiņas mājas izkrata, pat mammas mājas grib izkratīt, bet tur steigā nepareizā adrese bija ierakstīta," atcerējās deputāts, norādot, ka kabinets Saeimā neesot pārbaudīts, arī viņa mašīna ne, tāpēc viņš pārliecināts, ka tā bijusi iebiedēšana.

"Man jau nekas neatliek, kā ar to visu tikt personīgi galā. Es uzskatu, ka tā lieta šobrīd ir tik ļoti deformējusies no iedomu sapņa, kāds varbūt bija Lembergam, KNAB izmeklētājiem Rozem, Ringo, Urbānam (prokuroram – red.), ka viņi īsti nezina, ko darīt," secināja Kaimiņš.

"Atnāk KNAB, ar milzīgu ažiotāžu aiztur deputātu. Paiet laiks, nekas nenotiek, panti devalvējas uz mazāku un mazāku. Tagad mērķis dabūt ārā lietu no KNAB un aizvest uz prokuratūru, kur to jau divreiz sagaidījis Urbāns un divas reizes devis atpakaļ KNAB, jo nav pierādījumu. Tagad kaut kas atrasts, ka 2015. gadā es esmu vadījis svešu uzņēmumu, tajā skaitā maksājis algas," skaidroja deputāts. Kaimiņš uzskata, ka prokuratūra šajā situācijā var atzīt, ka ir kļūdījusies, vai "stumt" lietu uz priekšu un nodot tiesai, lai tā tiek skaidrībā. Tas nav pareizi, jo tiesa tērēs nodokļu maksātāju līdzekļus, un atdeve pret to nodarījumu, ko viņam inkriminē, nav adekvāta, uzskata Kaimiņš.

"Man vairs sen nav bailes, bet, vai jūs paši neredzat?" Kaimiņš vērsās pie kolēģiem. Par politisku motivāciju liecinot arī tas, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti decembra beigās mudinājuši Saeimas komisiju, kura jau kopš oktobra vērtē Kaimiņa izdošanas kriminālvajāšanai jautājumu, nevilcināties ar lēmumu.

Kaimiņu mulsinot arī fakts, ka pret pašu uzņēmuma "Al De Media" īpašnieku Linardu Kāli nav lieta ierosināta.

Raksturojot situāciju, kādā Kaimiņš atradies, viņš atcerējās "divu gadu ārprātu", kad ticis izsekots. "Tu tiec izsekots, tu aizej kafejnīcā paēst, pēc tam kafejnīcas personālam nāk un prasa, kādā veidā Kaimiņa kungs maksājis – skaidrā naudā vai ar karti? Meklē lietas, kam piesieties," stāstīja Kaimiņš.

"Kolēģi, jums jebkuram var atnākt pakaļ, izdomājot kaut kādu pantu. Ja domājat, ka domāju izsist sev kaut kādu kredītu, lai dabūtu sev darbu nākamajā sasaukumā, man tas nav svarīgi. Es nenovēlu nevienam iziet cauri tam ārprātam, gaļas mašīnai, kurai esmu izlaists cauri jau divus gadus," piebilda deputāts.

Kaimiņš uzsvēra, ka divu gadu laikā tagad pirmo reizi runājot, jo neesot runājis arī KNAB, jo viņam nav bijis skaidrs, par ko viņu apsūdz. Arī komisijas sēdēs iepriekš klausījies, kāds "noziedznieks esmu", nemaz nerunājot par to, ka netiek vērtētas ciešanas viņai ģimenei. "Domāju, ka sodu pa šiem diviem gadiem ar pantiem, kas mainījušies, esmu sen jau saņēmis. Vai tas ir kādas politiskās partijas vērts? Nav," teica Kaimiņš.

Kaimiņu dara bažīgu, kā varēs apvienot deputāta darbu ar tiesas sēžu apmeklēšanu. Kaimiņš aicināja deputātus pirms balsojuma apdomāties un norādīja, ka šī lieta nav līdzīga tām, par kurām iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēmusi. Kaimiņš solīja, ka cīnīsies tālāk, bet tas viss neesot bijis veselīgi nedz psihei, nedz ķermenim.

Tā kā komisijas iepriekšējā sēdē Kaimiņa advokāts bija norādījis uz starptautiskajiem standartiem un atzinumiem par parlamenta deputāta imunitātes atcelšanu un izdošanu kriminālvajāšanai, tāpēc Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns bija sagatavojis uz šo sēdi savu skatījumu.

"Uzskatu, ka Artusa Kaimiņa izdošana kriminālvajāšanai ir izgaismojusi problēmas, ar ko komisijas sēdē saskaras prokurors un deputāti. Abas puses ir iesaistītas procesā, kas ir nepietiekami reglamentēts likumā. Eiropas Padomes pretkorupcijas starpvalstu grupa jeb GRECO tiesiskā regulējuma trūkumu parlamentārās imunitātes atcelšanas procesam ir identificējusi kā vienu no riska jomām. GRECO vērtējumā tas paver iespējas lēmumus par imunitātes atcelšanu balstīt nevis skaidri saprotamos, likumā atrunātos kritērijos, bet jebkādos citos personiskos vai politiskos apsvērumos, kam ir maz kopīga ar izvirzīto aizdomu taisnīgu izlemšanu. GRECO ir norādījis, ka, vērtējot ierosinājumu par imunitātes atcelšanu, kompetentā iestāde, kas šajā gadījumā ir gan Saeimas komisija, gan Saeima, neuzņemas tiesas kompetenci un tai nav jāpieprasa lietas materiāli, kas atklāj lietas detaļas. Tai nav prognožu vai pieņēmumu līmenī jālemj, vai amatpersona ir vainojama nozieguma izdarīšanā, tai nav jāpārbauda vairāk, nekā ir lūgts ierosinājumā," komisijai klāstīja Urbāns.

Prokurors norādīja, ka GRECO ir paudusi kritiku par ilgstošām imunitātes atcelšanas procedūrām, kas padara to sarežģītu. "Lēmumam par imunitātes atcelšanu jābūt saprātīgi ātram, caurspīdīgam un pamatotam. GRECO ir arī norādījis, ka gadījumos, kad par imunitātes atcelšanu lemj pats parlaments, pastāv risks, ka tas centīsies nevajadzīgi tālu iedziļināties konkrētās lietas detaļās, apsūdzības pamatojumā un pierādījumos, un uz tā pamata veidos sava veida sākotnējo viedokli par personas iespējamo vainu. Praksē tas var nonākt pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu, jo tikai tiesas kompetencē ir izvērtēt celtās apsūdzības pamatotību un lemt jautājumu par personas vainu nozieguma izdarīšanā," skaidroja Urbāns.

Savukārt Eiropas komisija par demokrātiju caur tiesībām jeb tā saucamā Venēcijas komisija 2014. gada ziņojumā ir norādījusi, ka parlamentārās imunitātes institūtam nacionālajā likumdošanā nav jābūt pārāk ierobežojošam un tiesības atteikt izdot personu kriminālvajāšanai nav jāpiemēro, ja vien nav iegūti pārliecinoši argumenti šādai nepieciešamībai konkrētajā lietā. "Kaimiņa aizstāvis iepriekšējā komisijas sēdē minēja, ka viens no apstākļiem, kas jāpārbauda, lemjot par parlamentārieša izdošanu kriminālvajāšanai, ir tas, vai izvirzītās apsūdzības nav acīmredzami nepamatotas. Aizstāvis neminēja, ka Venēcijas komisijas ieskatā izdošana kriminālvajāšanai ir pieļaujama un pat nenovēršama, ja ierosinājums attiecas uz iespējamu noziedzīgu rīcību, kas nav saistīta ar amatpersonas pienākumu veikšanu, bet drīzāk attiecināma uz privātās darbības jomu. Turklāt Venēcijas komisija norādījusi, ka parlamentāras imunitātes piemērošana nedrīkst pārkāpt vienlīdzības pamatprincipu, no kura izriet, ka likuma priekšā visas personas ir vienlīdzīgas," pamatoja prokurors.

"Iepriekšējās sēdēs deputātu šaubas raisījuši, galvenokārt, tiesu spriedumi civillietās, kurās noraidīts SIA "Al De Media" prasības pieteikums piedzīt no atsevišķām personām naudas līdzekļus, kas tām izmaksātas ar norādi "alga". Vēlos vērst deputātu uzmanību, ka civillietu lēmumi, kas norādīti Kaimiņa iespējamā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, nekādā gadījumā nevar būt pamats apgalvojumam, ka Kaimiņam izvirzītā apsūdzība ir acīmredzami nepamatota. Jāņem vērā, ka naudas līdzekļi no SIA "Al De Media" tika izmaksāti astoņām personām, bet civillietu spriedumi, kurus, ja ir vēlēšanās, var interpretēt par labu Kaimiņam, attiecas tikai uz divām personām," sacīja Urbāns.

Viņš atzina, ka jautājums par to, kāda ir civillietu ietekme uz Kaimiņa apsūdzību, ir lemjams tikai tiesā, vērtējot izvirzīto apsūdzību, un nav ne Saeimas komisijas, ne Saeimas kompetencē. "Ņemot vērā starptautiskos standartus parlamentārās imunitātes atcelšanā, kā arī izmeklēšanas intereses, man man pamats sniegt nekādas papildu ziņas saistībā ar ierosinājumu izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai," savu uzstāšanos pabeidza prokurors.

Par Urbāna komisijā teikto par deputāta imunitāti, Kaimiņš atzinīgi novērtēja, ka prokurors nonācis pie tādiem secinājumiem, bet prasīja, kāpēc tas prasīja divus gadus. "Jūs šobrīd esat apmānījis Saeimu jau trīs reizes, jūs spēlējaties ar cilvēkiem kā ar kaut kādiem kauliņiem. Es esmu dzīva būtne un neesmu nekāds kauliņš," teica Kaimiņš, kuram neizdevās pārliecināt savus kolēģus komisijā neatbalstīt izdošanas kriminālvajāšanai lēmuma projektu.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 27. janvārī, turpinot jau agrāk iesākto diskusiju, pēc teju pusotru stundu ilgām debatēm nobalsoja par Saeimas lēmuma projektu, kas dod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu. Paredzams, ka Saeimas balsojums par šo lēmuma projektu tiks izskatīts tuvākajā laikā.

Par Kaimiņa izdošanu nobalsoja 10 deputāti, pret bija divi un divi atturējās. Par balsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA), Aldis Adamovičs (JV), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Ilmārs Dūrītis (AP), Raivis Dzintars (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Ainars Latkovskis (JV), Andris Skride (AP), Jānis Vucāns (ZZS), Atis Zakatistovs. Pret balsoja Linda Medne (JKP) un Normunds Žunna (JKP), bet Vitālijs Orlovs (S) un Artūrs Rubiks (S) atturējās.

Satversmes 30. pants paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas, tādēļ Saeimai jāpieņem lēmums.

Arī pēc šāda lēmuma Kaimiņš varēs turpināt darbu Saeimā tāpat kā vairāki citi viņa kolēģi, par kuru izdošanu kriminālvajāšanai jau lēmusi 13. Saeima.

Diskusijas komisijā ieilga kopumā triju sēžu garumā, jo deputātiem radās jautājumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī prokuratūras darbu, jo laikā kopš 2018. gada jūnija, kad Kaimiņš tika aizturēts Saeimas namā, divas reizes jau mainīta apsūdzība, ar katru reizi to mīkstinot.

Tāpat vairākus deputātus nodarbināja jautājums, vai vēršanās pret Kaimiņu nav bijis mēģinājums ietekmēt viņa politisko darbību.

Tomēr neraugoties uz bažām par šīs lietas iespējamu politisku motivāciju, deputātu vairākums atzina, ka taisnību var noskaidrot tikai tiesa nevis pati Saeima, tādēļ jāļauj tiesu sistēmai darīt tās darbu. Ja Saeima atteiktos izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai, tad tas mestu šaubu ēnu pār visu Saeimu, izskanēja sēdē, pat atgādinot no savulaik Saeimas lemto pret kratīšanu pie deputāta Ainārs Šlesera 2011. gada pavasarī, kas noveda pie 10. Saeimas atlaišanas.

"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien, 19. janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plānoja lemt par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai, taču nenonāca līdz komisijas dalībnieku balsošanai un atlika uz to uz vēlāku laiku.

Pērn, oktobrī Ģenerālprokuratūra Saeimā nogādāja lūgumu dot piekrišanu, lai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

KNAB kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217. panta 1. daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, parlamentam jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.

Jau ziņots, ka 2020. gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.

Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, toreizējo Kaimiņa partijas biedru un "KPV LV" valdes locekli Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota.

Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima Atis Zakatistovs KPV LV Iveta Benhena-Bēkena "KPV LV" naudas krimināllieta Ainars Latkovskis Eiropas Padome Ģenerālprokuratūra Juris Jurašs KNAB Raivis Dzintars Saeima Satversmes tiesa Suņu būda Zaļo un zemnieku savienība Venēcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam