Izveido Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi  (31)

Padomes izveidi paredz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Par tās darba organizēšanu būs atbildīga Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Padomē darbosies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, biedrības "Brāļu kapu komiteja" valdes loceklis Dainis Bērziņš, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, Ārlietu ministrijas Valsts protokola padomniece Evita Čikute.

Tāpat padomē darbosies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Militāri publiskās informācijas nodaļas vecākā referente Daiga Ozola un nodibinājuma "Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds" valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna.

Padomes sastāvā būs arī Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Elīna Trautmane, nodibinājuma "Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds" valdes loceklis Valdis Zatlers un Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas vadītāja vietniece Žanete Zvaigzne.

Padome tiek ievēlēta uz četriem gadiem.

Paredzēts, ka padome izvērtē Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu, sniedz priekšlikumu Kultūras ministrijai par valsts finansējumu kārtējam gadam šiem objektiem, izvērtē pārskatus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas programmas norisi un par valsts budžeta, pašvaldību budžetu un ziedoto līdzekļu izlietojumu.

Tāpat padomei būs jāsniedz atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektiem, tostarp jāsniedz priekšlikumus valsts un Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā noteiktajiem ierobežojumiem vai ierobežojumu atcelšanu.

Jau vēstīts, ka Saeima pērn jūnijā pieņēma Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu, lai noteiktu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus.