Joprojām nav skaidrības par iespēju paaugstināt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu
Foto: LETA

Neskatoties uz to, ka valdība piektdien apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu elektroniskajiem medijiem, aizvien nav skaidrības par iespēju prasītā apmērā celt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu.

Izskatot budžeta projektu 2020.-2022.gadam, Ministru kabinets atbalstījis vairākas elektronisko mediju nozarei būtiskas prioritātes, kas paredz palielinājumu 6 339 634 eiro apmērā, informēja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA skaidroja, ka notikusi politiska izšķiršanās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kompensējot to ar 5,5 miljonu eiro piešķīrumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.

Nākamo trīs gadu periodā tiks atbalstīts finansējums Latgales mediju programmai 71 144 eiro un sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai komerctelevīzijām bezmaksas zemes apraidē 200 000 eiro, kā arī informatīvās telpas drošības pasākumiem, palielinot apraidi līdz 99,8% valsts teritorijas, kam atvēlēti 426 490 eiro.

NEPLP Monitoringa nodaļas darbam savukārt papildus piešķirti līdzekļi 142 000 eiro apmērā.

"Diemžēl viena no būtiskām LTV prioritātēm - programmu ētera kompleksa nomaiņa nav atbalstīta, taču NEPLP turpinās sarunas par līdzekļu piesaisti šai nepieciešamībai," skaidroja Ķezbere.

Jautāta, vai atbalstītajos papildu līdzekļos ietverta arī iepriekš prasītā summa Latvijas Radio darbinieku atalgojuma celšanai, Ķezbere skaidroja, ka atalgojumam varēšot tērēt naudu, kas paredzēta kā kompensācija sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Neesot gan skaidrs, cik lielu daļu minētās summas šim mērķim varēs tērēt, jo kompensācijas līdzekļus būšot atļauts izmantot arī radio infrastruktūras uzlabošanas vajadzībām.

Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša aģentūrai LETA skaidroja, ka, kamēr nav skaidra proporcija par 5,5 miljonu eiro sadalījumu starp Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, kas kompensēs iziešanu no reklāmas tirgus, nav iespējams komentēt, vai un kam līdzekļu pietiks.

"Radio bažas joprojām ir lielas. Pirmkārt, jāsaprot, ka vienkārša finansējuma avota maiņa (bez faktiskā pieauguma) nepalielinās Latvijas Radio kopējo pieejamo naudas daudzumu. Un, otrkārt, balstoties uz Valsts Kontroles rekomendācijām, NEPLP jau no nākamā gada ir uzdevis Latvijas Radio investīcijām novirzīt ne mazāk kā 5% no kopējiem ieņēmumiem. Ja kopējais pieejamais finansējums nepieaugs, mēs joprojām nespēsim nodrošināt nedz adekvātu atalgojumu, nedz tehnoloģiju atjaunošanu un infrastruktūras uzturēšanu," pauda Tukiša.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka saņemtais budžeta pieprasījums sabiedriskajiem medijiem tika izvērtēts. "Varbūt pirmo reizi cipari netika vienkārši ielikti budžetā, bet pieprasījums tika izvērtēts," pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Reirs.

Pieprasījuma vērtēšanā, kā skaidroja ministrs, piedalījās NEPLP, Kultūras ministrija, kā arī atbildīgā Saeimas komisija. "Izgājām cauri detalizēti katrai pozīcijai. 6,3 miljoni ir tā pozīcija, kas reāli nepieciešama, lai būtu gan algu pieaugums, gan iziešana no reklāmas tirgus. Par cipariem informēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība," teica politiķis.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām - 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Kultūras ministrija Latvijas Radio Latvijas Televīzija NEPLP
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form