Satversmes tiesā iespējams gaidāma prasība par Saeimas pērn pieņemto Civilprocesa likuma normu, kas nosaka - kasācijas instances tiesā fiziskās personas var pārstāvēt tikai pašas sevi bez juristu palīdzības vai algot advokātu, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Raidījums atgādina, ka pērn gada nogalē Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas pamatīgi satraukuši nevalstiskās organizācijas. Izmaiņas cilvēkiem, kuri civillietās aiztiesājušies līdz Augstākajai tiesai, liek algot zvērinātu advokātu, kas savukārt var ierobežot cilvēkiem spēju tikt līdz taisnībai augstākajā tiesu instancē, ziņo "de facto".
Politiķi uzstāj, ka tādējādi tikai tiek sakārtota tiesu sistēma, jo samazināšoties nepamatotu sūdzību skaits. Raidījums atgādina, ka ļoti līdzīgus likuma grozījumus Saeima jau reiz bija pieņēmusi, bet Satversmes tiesa lika parlamentam tos atcelt.
Sabiedrība par atklātību "Delna" sniedz bezmaksas juridisko palīdzību cilvēkiem, kuri paši to nevar atļauties. "Par negodprātīgām rīcībām valsts iestādēs, pašvaldībās, privātajos biznesos. Un šeit, protams, var saskarties ar civiltiesiskiem strīdiem, kur negribot šis klients par to, ka viņš ir ziņojis par kaut kādiem pārkāpumiem, nonāk strīdā ar valsti vai biznesa pārstāvjiem," raidījumam skaidro "Delna" direktors Gundars Jankovs.
Tomēr Saeimas nesen pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nozīmē, ka, lietai nonākot līdz Augstākajai tiesai, "Delnas" juristi palīdzēt vairs nevarēs.
Likuma grozījumu autori ir Gaidis Bērziņš un Inese Lībiņa-Egnere, kuri paši savulaik darbojušies kā zvērināti advokāti. Lībiņa-Egnere skaidro, ka valstī šobrīd ir ap 20 dažādu juridiskās izglītības programmu, kurās kvalitāte dramatiski atšķiras, bet visi to beidzēji drīkst sevi dēvēt par juristiem un pārstāvēt cilvēkus tiesā. Tikai pašu cilvēku interesēs esot, lai pārstāvji būtu zinoši, un, ja jurists nokārtojis advokāta eksāmenu, tā ir kvalitātes zīme.
Tomēr tādās organizācijās kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība deputātu pūliņi radījuši pamatīgu satraukumu. Arodbiedrību juristi nebūt nejūtas sliktāki par advokātiem un ne bez pamata - no desmit lietām, kurās viņi piedalījušies kasācijas instancē, uzvarētas ir astoņas, norāda raidījums.
"De facto ar šiem prasības pieteikumiem, lai aizstāvētu darbinieku advokāti pārsvarā, teiksim tā, vienkārši neņemas, jo tās lietas nav finansiāli izdevīgas," saka LBAS jurists Kaspars Rācenājs.
Šeit der atcerēties kādu pirms vairāk kā desmit gadiem tapušu Satversmes tiesas spriedumu. 2001.gadā jelgavniece Aina Strode zaudēja darbu. Viņa ar to nesamierinājās un vērsās tiesā, kur viņu pārstāvēja vīrs Aleksandrs. Tomēr, strīdam nonākot līdz Augstākajai tiesai, vīram sievu pārstāvēt vairs neļāva, jo Saeima tolaik jau bija pieņēmusi jaunajiem ļoti līdzīgus likuma grozījumus.
Raidījums atgādina, ka Satversmes tiesā laulātais pāris uzvarēja un Saeimai nācās likumu labot. Tiesa parlamentam aizrādīja – zvērinātu advokātu pakalpojumi ir dārgi, bet ne sliktāk par advokātiem lietas var vest, piemēram, juridisko zinātņu doktori vai specializējušās nevalstiskās organizācijas.
"Es nezinu. Man liekās, ka tas ir drīzāk varbūt saistīts ar, nu, advokātu lobiju, ja. Tā to es varētu iztulkot. Normāli, normāli, manuprāt, teiksim tas nav. Normāli tas nav," ar nopūtu raidījumā saka bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Jauno kārtību par labu esam atzīst arī Augstākajā tiesā, jo 72% no prasībām, kas tajā tiek iesniegtas tiek noraidītas, un galvenais iemesls ir – pieteikumi ir nepietiekami kvalitatīvi sagatavoti. Tiesai katra prasība ir jāpārbauda un tas, protams, prasa dārgo laiku. Raidījums gan norāda, ka neviens, ieskaitot Augstāko tiesu, nav pacenties saskaitīt, cik no nekvalitatīvajām sūdzībām iesnieguši dažādi juristi, un cik – zvērināti advokāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
