Kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas ļoti nedroši, un nedrošības sajūta ir lielāka nekā kaimiņvalstīs, diskusijā par Latvijas drošības izaicinājumiem 21. gadsimtā pauda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš diskusijas laikā prezentēja vairāku pētījumu datus, kuri norāda uz to, ka sabiedrībā ir liela nedrošība, turklāt tā ir augstākā līmenī nekā Latvijas kaimiņvalstīs. Pētnieks uzsvēra, ka netiek runāts par fizisko, jo "fiziskās drošības aspektos mēs gan izskatāmies salīdzinoši labi", bet gan par cita veida drošības sajūtām.
Tika uzsvērts, ka aptuveni puse no aptaujātajiem izjūt bažas par iespējām apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību, turklāt vēl sliktāka situācija esot grupās, kurās ir nepilngadīgi bērni. Tāpat sabiedrība ir nedroša par savu materiālo stāvokli, jo, piemēram, 69% iedzīvotājus uztrauc tas, ka vecumdienās varētu palikt bez iztikas līdzekļiem. Bažas rada arī neziņa par to vai būs kur dzīvot, būs pietiekami finanšu uzkrājumi.
Tika arī pausts, ka lai arī valsts ir paredzējusi konkrētus "drošības spilvenus" jeb garantētos iztikas minimumus, iedzīvotājiem ir nedrošības sajūta par saviem uzkrājumiem un laiku, cik tie pietiktu.
Tāpat Latvijas iedzīvotājus dara bažīgus bēgļu ierašanās, militārie konflikti Latvijas teritorijā, etniskie konflikti, kā arī politiskā krīze, kas varētu novest pie valsts pagrimuma. Pētnieks gan uzsvēra, ka bieži vien cilvēkus uztrauc lietas, kas nekad Latvijā nav notikušas. Trešdaļu sabiedrības uztrauc zemestrīces, taču Latvijā šādas parādības nenotiek, pauda Kaktiņš.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijā atzina, ka drošības nodrošināšanai valstī ir vajadzīga sadarbība starp valsti un cilvēku, tāpat arī sadarbība starp cilvēku un drošības iestādēm, lai varētu radīt drošības sajūtu. Profesore pauda, ka diskusijas nepieicešamas arī starp sabiedrību un politikas veidotājiem, jo bieži vien sabiedrība nesaprot, ka politiskais regulējums ir tas, kas palīdz nostiprināt un nosargāt brīvības. Ozoliņa uzsvēra, ka bieži cilvēki saredz tikai savu brīvību ierobežojumus ar likumu, nevis mēģinājumus uzlabot sabiedrības drošības līmeni.
Diskusijas daļā klātesošie uzsvēra drošības sajūtas atšķirību starp reģionos un Rīgā dzīvojošajiem, paužot, ka nedrošības sajūtas atšķiras arī no dzīvesvietas.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Melngalvju namā notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkota diskusija "Latvijas drošība 21.gadsimtā. Pieaugošie izaicinājumi un iespējamie risinājumi". Uz diskusiju aicināti Saeimas prezidijs, Saeimas frakciju vadītāji, Saeimas par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgo komisiju locekļi, ministri, pašvaldību vadītāji, valsts sekretāri, jomas pētnieki, domnīcu pārstāvji un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
