Kariņš aicina necīnīties par SGT būvniecību Latvijā un nezaudēt Eiropas naudu
Foto: Edijs Pālens

Cīnoties par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecību Latvijā pretēji Eiropas Komisijas (EK) ziņojuma secinājumiem, Latvija riskē nepanākt vienošanos par termināļa būvniecību vispār un pazaudēt Eiropas atbalstu, sarunā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc viņa teiktā, EK jau tā nākusi pretī Baltijas valstīm - tā vietā, lai projektam paredzēto naudu pēc Baltijas valstu nespējas vienoties atdotu kādam citam enerģētikas projektam, EK pasūtījusi pētījumu par to, kur ekonomiski visizdevīgāk būtu būvēt SGT.

Kariņš atzina, ka ir rūpīgi izlasījis 104 lappuses garo pētījumu un tajā ietvertos argumentus ir grūti apstrīdēt.

"Manā vērtējumā mūsu ekonomikas ministrs [Daniela] Pavļuta kungs staigā pa ļoti plānu ledu, runājot par to, ka mums jāturpina cīņa par termināļa būvēšanu Latvijā.. Ja mēs tagad sāksim apšaubīt šo pētījumu, kuram, kā esmu noskaidrojis, EK ļoti uzticas, pastāv reāla iespēja, ka līdz ar cīņu turpināšanu mēs varam pazaudēt šo naudu vispār," uzsvēra eiroparlamentārietis.

Viņš arī norādīja, ka neatkarīgi no tā, kur atradīsies SGT, tiks radīta konkurence Krievijas "Gazprom", kas ir svarīgākais. "Ir jāatceras, ka mums svarīgākais ir tas, ka varētu pastāvēt fiziska konkurence Krievijas monopolam "Gazprom" Latvijā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir caur šādu sašķidrinātās gāzes termināli. Un neatkarīgi no tā, vai terminālis ir Igaunijā vai Latvijā, šī konkurence reāli pastāvētu," klāstīja Kariņš.

Pēc viņa paustā, saskaņā ar pētījuma datiem potenciālais terminālis Baltijas valstu atkarību no "Gazprom" varētu samazināt no 100% līdz 34-59% atkarībā no valsts. Tādējādi Baltijas valstis pietuvotos, piemēram, Vācijas vai Norvēģijas līmenim, kur Krievijas gāze veido mazliet vairāk nekā 36%, līdzsvarojot to ar citiem avotiem.

"Tā vietā, lai panāktu termināļa būvniecību Latvijā, kas pašlaik iet klajā pretrunā ar pasūtīto analīzi, mēs varētu panākt to, ka termināli vispār neuzbūvē, respektīvi, ka mēs kā patērētāji arī turpmāk nākotnē būsim pilnībā pakļauti Krievijas monopolam," paskaidroja Kariņš.

Viņaprāt, iespēja cīnīties par SGT būvēšanu Latvijā jau ir nokavēta, tāpēc Pavļutam nevajadzētu "šķiest savu politisko kapitālu" šajā jautājumā, bet gan sakārtot likumus, kā atdalīt Inčukalna gāzes krātuvi un "Latvijas gāzes" cauruļvadu sistēmu no "Gazprom" kontroles.

Kariņš arī minēja pētījumā secināto, ka projekta centrālais elements visu Baltijas valstu un Somijas gāzes sistēmā patiesībā ir Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, nevis pats SGT. "Tas ir tas vērtīgākais objekts šodien un arī nākotnē. Mūsu valstij ir jānodrošina, ka tas pāriet no "Gazprom" kontroles, kurā tas ir nodots līdz 2017.gadam "Latvijas gāzes" privatizācijas kārtā, atpakaļ mūsu valsts rīcībā. Tur varētu uzglabāt gan Krievijas gāzi, gan gāzi no SGT, gan gāzi no Polijas caur Polijas-Lietuvas starpsavienojumu. Šis pētījums skaidri uzrāda, ka gāzes terminālis pats par sevi nav risinājums - tam ir jāiet roku rokā ar starpsavienojumiem starp Igauniju un Somiju, un Poliju, un Lietuvu, lai varētu maksimāli izmantot Inčukalna gāzes krātuves potenciālu, kas būtu ne tikai Baltijas valstu, bet visa Austrumeiropas reģiona nozīmes objekts," sacīja deputāts.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums būvēt SGT nebūs jāpieņem EK, bet gan trim Baltijas valstīm, kuras pašlaik nespēj vienoties, riskējot pazaudēt Eiropas naudu.

""Gazprom" nekas nevarētu patikt labāk kā tas, ja mēs nespējam vienoties un turpinām būt sašķelti. No Eiropas puses tiek darīts viss, lai nāktu mums pretī, no austrumiem - lai mēs nevienotos. Tad ir jautājums, kā interesēs mūsu ministrs strādā un kam pakļaujas? Jo tas ir tikai šķietami mūsu intereses - turpināt uzstāt uz vietu -, jo pētījums ir uztaisīts, komisija tam tic un argumenti ir diezgan pārliecinoši - mums ir jāpastāv nevis uz to, ka terminālis ir Latvijā, bet uz to, ka tiek uzbūvēti visi trīs infrastruktūras objekti, ieskaitot abus starpsavienojumus," klāstīja Kariņš.

Viņaprāt, laika šim lēmumam faktiski vairs nav, un, pat ja Latvija tam piekritīs, būs gana grūti panākt arī Lietuvas atbalstu.

Jau vēstīts, ka EK piesaistītās konsultāciju kompānijas "Booz & Company" eksperti par optimālāko vietu reģionāla SGT būvei izraudzījušies Somu līča krastu, kura ziemeļos atrodas Somija un dienvidos - Igaunija. Eksperti norādīja, ka gan Somijas, gan Igaunijas SGT projekti ir vienlīdz izdevīgi. "Igaunija ir vieta, kas prasa vismazākos turpmākos tīkla modernizācijas darbus un optimizē gāzes pārvades plūsmas," secina pētījuma autori. Viņi tomēr arī minēja, ka SGT īstenošanai pieņemamas būtu sešas vietas, tostarp Mūgas, Paldisku un Sillamē ostas Igaunijā, Rīgas un Ventspils ostas Latvijā, kā arī Klaipēdas osta Lietuvā.

Baltijas valstis ilgstoši nespēja vienoties par reģionāla SGT būvniecības vietu, tāpēc izdevīgākā varianta izvērtēšanai tika nolemts piesaistīt EK.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Gazprom Igaunija Krievija Krišjānis Kariņš Lietuva Norvēģija Polija Somija Vācija Ventspils osta Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form