Kariņš apliecina Baltijas valstu ministru gatavību turpināt 'Rail Baltica' projektu
Foto: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien, 7. februārī, piedalījās Baltijas Ministru padomes sanāksmē, kur kopā ar Igaunijas un Lietuvas premjerministriem apliecināja ciešu sadarbību Baltijas valstīm nozīmīgu projektu īstenošanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē pēc padomes sēdes Ministru prezidents Kariņš uzsvēra, ka enerģētikas jomā visām trīs Baltijas valstīm prioritāte ir sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tirgu.

"Ir panāktas vienošanās par finansējumu, infrastruktūras objekti tiek būvēti atbilstoši plānotajam laika un budžeta tvērumam. Mēs sadarbībā ar ekspertiem turpinām uzraudzīt šo projektu, lai tas tiktu īstenots, kā iecerēts," skaidro Kariņš.

Tāpat premjers pārrunās ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem guvis pārliecību, ka visas valstis ir apņēmības pilnas strauji virzīties uz priekšu dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" projekta īstenošanā.

"Katrai valstij ir atšķirīga pieeja būvniecības uzsākšanā – Lietuva virzās uz priekšu ar sliežu izbūvi, Igaunija – ar viaduktu, savukārt Latvija sāk ar izaicinošo dzelzceļa infrastruktūras izveidi Rīgā un Rīgas lidostā," projekta attīstību Baltijas valstīs raksturo Kariņš.

Vienlaikus Ministru prezidents norāda arī uz izaicinājumiem, kas skar nacionālo drošību, iepirkuma procedūru, īpašnieku struktūru un citus aspektus. "Mēs vienojāmies ar mūsu valstu klātesošajiem satiksmes ministriem, ka ir mērķtiecīgi jāturpina strādāt pie projekta pārvaldības šķēršļu novēršanas, lai "Rail Baltica" būtu tikpat veiksmīgs un paredzams projekts kā sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tirgu."

Baltijas valstu Ministru prezidenti marta beigās tiksies Viļņā, lai vērtētu progresu dzelzceļa infrastruktūras izbūves projektā.

Baltijas premjerminstri ar Eiropas Savienības (ES) Budžeta un administrācijas komisāru Johannesu Hānu apsprieda sarunu gaitu par ES daudzgadu budžetu 2021-2027. Kariņš atzīmēja, ka vēl ir daudz darāmā, lai līdz Eiropadomes sanāksmei 20. februārī panāktu vienošanos.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. 2020. gadā Baltijas valstu sadarbības formātus, tostarp Baltijas Ministru padomi, vada Igaunija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Eiropas Savienība Igaunija Krišjānis Kariņš Lietuva Ministru prezidents Rail Baltica
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form