Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, 10. martā, un piektdien, 11. martā, piedalīsies Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Parīzē, Francijā, kur plānots vienoties par Eiropas Savienības (ES) tālākajiem soļiem pret Putina režīmu un atbalstu Ukrainai.
Kā portālu "Delfi" informēja premjera birojā, saistībā ar jaunu realitāti Eiropas drošības situācijā, ES līderi pārrunās iespējamos soļus ES stiprināšanu aizsardzības jomā, enerģētiskās atkarības mazināšanai un spēcīgas ekonomiskās noturības veidošanai.
Savukārt Eiropadomes mājaslapā publicētajā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela ielūgumā uz sanāksmi teikts, ka "Krievija ir atgriezusi karu Eiropā", turklāt šī neprovocētā un nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un apdraud Eiropas drošību.
"Krievija rada neaprakstāmas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem. Mēs izsakām atzinību Ukrainas tautai par drosmi aizstāvēt savu valsti. Kopā ar Ukrainu mēs stingri nostājamies brīvības un demokrātijas pusē. Ukraina ir daļa no mūsu Eiropas saimes," pauž Mišels.
Viņš raksta, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju, ES ir apliecinājusi vienotību un spēku. "Mēs pret Krieviju esam vērsuši visstingrākās sankcijas, kādas jebkad ir pieņemtas. ES un tās dalībvalstis Ukrainai sniedz koordinētu humāno, politisko, finansiālo un materiālo atbalstu. Dalībvalstis arī izrāda milzīgu solidaritāti, uzņemot neskaitāmus cilvēkus, kas bēg no kara," teikts Mišela vēstulē.
Šis konflikts un tā sekas būs mūsu uzmanības centrā neformālajā sanāksmē, kas notiks 10. un 11. martā.
"Pēdējo gadu laikā, saskaroties ar daudzām krīzēm un problēmām, mēs kopīgi esam iesaistījušies vērienīgā stratēģiskā programmā. Ņemot vērā nesenos notikumus, steidzamāk nekā jebkad ir jāsper izšķiroši soļi, lai stiprinātu mūsu suverenitāti, samazinātu mūsu stratēģisko atkarību un izstrādātu jaunu izaugsmes un investīciju modeli," raksta Mišels.
Viņš rosinas Eiropadomes neformālajā sanāksmē apspriest ES aizsardzības spēju uzlabošanu, enerģētiskās atkarības samazināšanu, jo īpaši no Krievijas gāzes, naftas un oglēm, un stabilākas ekonomikas bāzes veidošanu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piemērot sankcijas vēl 160 Krievijas oligarhiem un parlamenta augšpalātas Federācijas padomes locekļiem, pastiprināt noteikumus kriptovalūtu pārvedumiem un kuģošanas navigācijas tehnoloģiju eksportam uz Krieviju, trešdien, 9. martā, tviterī paziņojusi Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Kā iepriekš ziņoja aģentūra "Bloomberg", Krievija pēc iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi par valsti, pret kuru noteikts vislielākais sankciju skaits, šai ziņā apsteidzot Irānu, Sīriju un Ziemeļkoreju.
Saskaņā ar globālo datubāzi Castellum.ai, kas apseko pasaulē noteiktās sankcijas, pret Krieviju kopš 22. februāra ir noteiktas 2778 jaunas sankcijas.
Kopējais pret Krieviju noteikto sankciju skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 5530.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
