Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvērtēs Latvijas zinātniskās institūcijas, lai saņemtu starptautisku ekspertu rekomendācijas par to turpmāko attīstību un/vai konsolidēšanu, otrdien, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, (LTRK) informējis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Plānots arī sagatavot starptautisko ekspertu novērtējumu un rekomendācijas par zinātnes un inovāciju politikas tālāko pilnveidi, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Tikšanās dalībnieki atzinuši, ka ne visas zinātniskās institūcijas ir šī nosaukuma cienīgas un ka nepieciešams "atlasīt graudus no pelavām". Ķīlis uzsvēra, ka kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai zinātnes jomā ir izšķirīga nozīme Latvijas veiksmīgai dalībai Eiropas Savienības ietvarprogrammā "Horizonts 2020", kurā, sākot ar 2014. gadu, zinātniskiem pētījumiem septiņu gadu laikā būs pieejami 80 miljardi eiro (56 miljardi latu).
Runājot par augstākās izglītības finansēšanas modeli, Ķīlis uzņēmējiem stāstīja, ka tuvāko trīs mēnešu laikā plānots izstrādāt un izanalizēt vairāku iespējamo finansēšanas modeļu, tai skaitā, viņa piedāvātā ilgtermiņa kreditēšanas modeļa, izvērtējumus, lai šī gada laikā diskusiju ceļā nonāktu pie lēmuma par optimālāko finansēšanas sistēmu.
"Pretestību pret pārmaiņām rada neizpratne par situāciju Latvijā un izglītībā demogrāfijas, ekonomikas un citu ietekmējošo faktoru kontekstā. Tā mazināsies patiesības brīdī, kad katrs ieraudzīs, ka iesīkstējušie priekšstati vairs neatbilst realitātei – tas redzams gan skolu tīklu jautājumā, gan profesionālās un augstākās izglītības jomā, gan mazo skolu gadījumos. Objektīvi fakti rāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas," uzsvēra Ķīlis, komentējot LTRK jautājumu par sabiedrības pretestības mazināšanu izglītības reformām.
"Izglītības sistēma pati sevi nevar ārstēt. Ir nepieciešama trīs pušu – uzņēmēju, vecāku – iesaistīšanās," savukārt norādīja LTRK pārstāvji.
Tāpat diskusijas dalībnieki atzina, ka prakses vietas ir viens no turpmāko divpusējo sarunu jautājumiem, kurš jārisina, izvērtējot gan mācību procesa un prakses organizācijas pārstrukturēšanas nepieciešamību profesionālajā izglītībā, gan arī industriju, uzņēmēju iesaisti prakses vietu nodrošināšanā, izanalizējot vaučeru sistēmas, tā dēvētā "duālā modeļa" vai prakses vietu izsoles sistēmu ieviešanas priekšrocības esošās situācijas uzlabošanā.
Ķīlis un LTRK pārstāvji vienojās par turpmākām regulārām divpusējām sarunām, atzīstot, ka Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešama konstruktīva sadarbība.
"LTRK kopumā atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kīļa pieteiktās reformas," apliecinājis LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Jau vēstīts, ka Ķīlis iepriekš nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem izglītības sistēmas reformai, kas izraisījuši asu sabiedrības rezonansi. Tostarp ministrs ir rosinājis diskutēt par mācību gada pagarināšanu, "vaučeru" sistēmas ieviešanu augstākajā izglītībā un citiem jautājumiem. Tāpat ministrs iecerējis pamatīgus pārkārtojumus pašā IZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
