Foto: LETA

"Augstākā izglītība ir joma, kurā emocijas kūsā, tāpēc es pat brīnītos, ja viss būtu mierīgi," ceturtdien intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” atzīst izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Viņš atzīmē, ka augstākās izglītības programmu salīdzinoša izvērtējuma Latvijā nav bijis un šī ir pirmā reize, kad studiju programmas ir sakārtotas kvalitātes secībā, tāpēc šoks un varbūt "ne visai veselīgā" kopējā reakcija ministram ir saprotama, un tieši tāda tā bijusi gaidāma.

"No augstskolu puses tas izskatās ne visai labi, jo valsts nauda tomēr būtu jāizmanto saprātīgāk, un ir ministrija un ministrs, kas saka, ka ir pienācis laiks to darīt, bet ir augstskolas, kas saka: mēs to negribam un vāksim nost cilvēku, kurš saka, ka salīdzinājumiem ir jābūt arī praktiskām sekām", laikrakstam atzīst Ķīlis.

"Protams, var arī protestēt un pieprasīt demisijas [..], bet mēs primāri raugāmies pēc kvalitātes, un mums, ministrijai, ir savs redzējums, kā to izdarīt," saka Ķīlis, atzīstot, ka tad, ja augstskolām ir versijas par to, kā novērtējuma datus labāk likt lietā, par to iespējams diskutēt un vienoties par budžeta vietu sadali, taču tam nepieciešamas sarunas.

Viņš atzīst, ka ar vai bez viņa, bet būs jāpierod, ka vērtējumiem nav tikai intelektuāla nozīme, bet arī praktiska jēga, jo tiek runāts par nodokļu maksātāju naudu.

Viņš pauž pārliecību, ka jautājums par izglītības kvalitāti ir pašu augstskolu risināms, vērtējot savus iekšējos procesus - kā tos pārkārtot, lai celtu kvalitāti.

Ķīļa vērtējumā, nemiers nozarē ir normāla parādība. Viņš atminas, ka apmēram 2000.gadā diskusijas par augstākās izglītības izmaiņām Lielbritānijā sašķēla leiboristu partiju, nerunājot nemaz par to, kas notika sabiedrībā.

Jau vēstīts, ka trešdien Ķīļa demisiju pieprasījušas kopumā sešas augstskolas.

7.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar AIP veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!