Foto: F64

Koalīcija pirmdien, 20. aprīlī, skatīs jautājumu par iespējamu Satversmes 81.panta atjaunošanu uzlabotā redakcijā.

Satversmes 81.pants, kas no pamatlikuma tika izslēgts pirms vairāk nekā desmit gadiem, noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Kā informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs, valdības un Saeimas darba kārtībā esošie jautājumi, tostarp par Satversmes 81.panta iespējamu atjaunošanu, tiks skatīti un lemti pirmdien, 20. aprīlī, gaidāmajā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Šodien premjers darba tikšanās laikā attālinātā formātā ar valdību veidojošo partiju pārstāvjiem pārrunājis gan koalīcijas darba organizācijas, gan plašāk diskutējamus jautājumus. Diskusijas turpināsies pirmdien, un pēc koalīcijas sanāksmes plašāka informācija tiks sniegta preses konferencē.

Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka šodien darba tikšanās attālinātajā sanāksmē Satversmes 81.panta atjaunošana netika apspriesta. Politiķis arī norādīja, ka JKP pagaidām vēl nav lēmusi par savu "piekrītam vai nepiekrītam" pozīciju šajā jautājumā un ka svarīgi, kādas tieši izmaiņas tiktu veiktas.

Bordāns skaidroja, ka kopā ar kolēģiem Tieslietu ministrijā ir veicis izpēti šajā jautājumā un koalīcijas partneriem tiks iesniegts ministrijas redzējums. Iespējamie Satversmes grozījumi ir profesionāli apspriežami un izmaiņām to veikšanas gadījumā jābūt gan juridiski precīzām, gan atbilstošām mūsdienu situācijai. Svarīgi ir noteikt, kādos gadījumos un ar kādām pilnvarām valdība varēs attiecīgās tiesības izmantot, atzīmēja JKP līderis.

Tieslietu ministrs akcentēja, ka iespējamā 81.panta atjaunošana uzlabotā formātā nebūtu saistāma tikai ar Covid-19 ārkārtējo situāciju, bet arī ar tā darbību tālākā nākotnē.

Bordāns arī pastāstīja, ka darba sanāksmes laikā konceptuāli atbalstīta Trīs jūru iniciatīvas projektu īstenošana, tajā skaitā transporta un enerģētikas jomās.

Trīs jūru (Baltijas, Adrijas un Melnās jūras) iniciatīva ir politiska valstu prezidentu līmeņa platforma, kas apvieno 12 ES dalībvalstis - Latviju, Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Partneru statusā Trīs jūru iniciatīvas samitos piedalās arī ASV, Vācija un Eiropas Komisija, liecina Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētā informācija.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits un Kariņš iepriekš atzīmējuši, ka 81.panta atjaunošana Satversmē mūsdienīgā, demokrātiskai valstij atbilstošā redakcijā būtu svarīga efektīvākai lēmumu pieņemšanai ārkārtas gadījumos.

Arī vairāki citu partiju politiķi ir izteikušies pozitīvi par šādu soli. Pret šādām izmaiņām skeptiska ir partija "KPV LV", kura pauž bažas par varas līdzsvaru, piešķirot tik lielas pilnvaras valdībai.

Jautājums par 81.panta atjaunošanu aktualizējās pēc tam, kad Covid-19 izplatības laikā Saeima ir saskārusies ar atsevišķiem apgrūtinājumiem attiecībā uz tās sanākšanu.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!