Koalīcija gatava apspriest minimālo sociālo iemaksu ieviešanas no 1. jūlija atlikšanu
Foto: LETA

Pirmdien, 17. maijā, brīdi pirms valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes sociālajos medijos piesakot ideju vērtēt no 1. jūlija paredzēto obligāto minimālo sociālo iemaksu visiem nodarbinātajiem ieviešanas atlikšanu, Jaunā konservatīvā partija sanāksmē guvusi apstiprinājumu, ka kolēģi gatavi to apspriest. Līdz šim gan koalīcija noraidoši balsojusi par vairākiem līdzīgiem opozīcijas priekšlikumiem pēdējā laikā Saeimā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka pozitīvi ticis vērtēts "priekšlikums vismaz izvērtēt mūsu priekšlikumu atlikt nodokļu reformas īstenošanu 1. jūlijā attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām un mikrouzņēmuma nodokli, proti, runāt par termiņiem un atsevišķiem nosacījumiem".

"Šobrīd esošajā ekonomiskajā krīzē, kas vissāpīgāk trāpījusi tieši šī nodokļa maksātājiem – mazajiem un vidējiem uzņēmējiem –, apstākļi ir mainījušies, salīdzinot ar laiku pirms gada vai diviem, kad Finanšu ministrija iecerēja šādu reformu," paskaidroja Bordāns.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz "Delfi" jautājumu, kādas izmaiņas un kad varētu tikt pieņemtas, atbildēja, ka šis jautājums tika pieteikts šajā sadarbības sanāksmē un tas tiks pārrunāts sanāksmē nākamnedēļ. Citi koalīcijas partneri atbildi uz šo jautājumu nesniedza.

Vēl pavisam nesen, maija sākumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsa uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu. Tāpēc LTRK stingri iestājās par to, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo.

LTRK konceptuāli atbalsta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem, vēstīja LTRK paziņojumā medijiem.

Jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādījusi, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli.

"Ieviešot VSAOI modeli ar 1. jūliju, uzņēmumi nevarēs prognozēt, kāda apmēra rēķins tiks piestādīts vienu reizi ceturksnī, kā rezultātā nodokļu sistēmas neparedzamība tikai palielināsies. Šāda neprognozējamības radīšana ir pēdējais, ko šajos apstākļos sagaida uzņēmēji," norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ieviešot minimālo VSAOI sistēmas modeli no 1. jūlija, LTRK ieskatā tautsaimniecība saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem. Palielināsies bezdarba līmenis, jo minimālo VSAOI sistēma skars 269 tūkstošus nodarbināto, par kuriem nebūs iespējams precīzi aprēķināt papildus nodokļu slogu, kā rezultātā darba devēji stimulēs pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar nepilnas slodzes vai summētā darba laika darbiniekiem, bet saimnieciskās darbības veicēji iespējams pārtrauks savu darbību.

LTRK prognozē, ka sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums, jo, stājoties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, paredzama ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās, veicinot aplokšņu algu pieaugumu. Tādā veidā Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos, tādējādi mazinot savu pievilcību ārvalstu investoru acīs.

Vēl vairāk palielināsies uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politiku un valdības darbu kopumā – nereti kā nodokļu politikas galvenā problēma ir minēta tās nepastāvība, norāda LTRK. Ļaujot stāties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, kurā darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs būs jāveic reizi ceturksnī, darba devēju un pašnodarbināto iedzīvotāju attieksme pret nodokļu nomaksas pienākumu tiks būtiski negatīvi iedragāta

LTRK norādīja, ka ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās kopumā – visi iepriekš minētie faktori radīs apstākļus, kas būtiski pasliktinās Latvijas iespējas īstenot veiksmīgu ekonomikas izrāvienu pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas. Tā rezultātā Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc Covid-19 krīzes starptautiski.

"LTRK ieskatā minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanas atlikšana un pakāpeniska ieviešana, palīdzētu izvairīties no minēto risku iestāšanās, vienlaikus dodot laiku labot tos juridiskos brāķus, kurus, izsludinot likumu, izcēlis Valsts prezidents Egils Levits," bija teikts paziņojumā.

Kā vēstīja aģentūra LETA pagājušā nedēļā, atsevišķas Saeimas frakcijas būtu gatavas atbalstīt minimālo VSAOI ieviešanas atlikšanu.

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo VSAOI ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1. jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā LTRK 12. maijā organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".

Atbildot uz LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa jautājumu par to, vai diskusijas dalībnieku politiskie spēki būtu gatavi balsot par termiņa pārcelšanu, ja šāds priekšlikums nonāktu parlamenta dienas kārtībā, opozīcijā esošās "Saskaņas" Saeimas deputāts Ivars Zariņš sniedza apstiprinošu atbildi.

"Mēs tam iebildām jau pašā sākumā. Ja būs kaut viena varas partija, kura ir gatava to arī darīt, tad es domāju, ka mēs to varam kopīgi panākt. Mēs varam panākt daudz atbildīgu lēmumu, ja strādājam kopā. Pašlaik vienkārši tas nenotiek," sacīja Zariņš.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" (NA) Saeimas deputāte Ilze Indriksone atzīmēja, ka NA vispirms gribot redzēt Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas ziņojumus par tehnisko izpildījumu iemaksu iekasēšanā un citiem jautājumiem, kas uzņēmējus sagaida no 1. jūlija. "Un tad šo lēmumu varētu pieņemt," teica Indriksone.

Tikmēr opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) parlamentārietis Viktors Valainis pauda, ka ZZS esot tas politiskais spēks, kas šajā jautājumā neatkāpsies. "Mums no reģionu uzņēmējiem nākušas iniciatīvas par to, ka šis termiņš ir jāpārliek. (..) Mēs to [priekšlikumu Saeimā] vienreiz jau iesniedzām, un sniegsim vēlreiz un vēlreiz līdz 1. jūlijam, un deputātiem būs jābalso tik ilgi, kamēr sapratīs," sacīja Valainis.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Gatis Eglītis uzsvēra, ka JKP ir gatavi atbalstīt pozīciju par termiņa atlikšanu tikai tad, ja tas nāktu kopā ar priekšlikumiem par to, kādi uzlabojumi būtu veicami darba spēka nodokļu samazināšanas jautājumā.

"KPV LV" deputāts Ralfs Nemiro atzina, ka šāda veida piedāvājums ir izskatāms, bet tādā gadījumā no Finanšu ministrijas esot nepieciešami arī fiskālās ietekmes rādītāji. Tāpat viņš gribot redzēt arī Ekonomikas ministrijas atzinumu, kādus efektus šāds lēmums varot dot un ko ir vēlme tādā veidā panākt.

Pēc Nemiro teiktā noprotams, ka viņš gan runāja savā, ne frakcijas vārdā. "Ja mēs skatāmies lineāru šī jautājuma atbalstīšanu, es būšu drosmīgs un teikšu, ka neatbalstīšu, bet, ja mēs runājam, izvērtējot konkrētas nozares, kur patiešām ir kritums, tad tas ir pareizais virziens," sacīja Nemiro.

"Attīstībai/Par!" Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins pauda, ka viņa pārstāvētā frakcija noteikti nesakot skaidru "jā" termiņa pagarināšanai, tomēr ir gatavi to izvērtēt un runāt par to koalīcijā.

Vienlaikus "Jaunās Vienotības" (JV) finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka "Jaunā Vienotība" nav gatava piekrist vai atcelt termiņu, jo tas noteikti atstās iespaidu uz valsts budžeta izdevumu daļu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Zariņš Ilze Indriksone Finanšu ministrija Ints Dālderis Jānis Bordāns Jānis Endziņš Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ministru prezidents Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form