Foto: Pixabay

Koalīcija plāno atbalstīt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā galīgajā lasījumā, kas paredz, ka atbildīgajām iestādēm turpmāk būs arī jāpārbauda politiski nozīmīgas personas vecvecāku, mazbērnu, brāļu un māsu darījumi, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").

Patlaban likums paredz darījumu pārbaudi tikai attiecībā uz vecākiem, laulātajiem, bērniem un viņu laulātajiem.

Straujuma norādīja, ka trešdien, 3.februārī, koalīcijas partneri vēl tiksies ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, lai apspriestu likumprojektu, taču esot panākta vienošanās, ka attiecīgie likuma grozījumi trešajā lasījumā jāpieņem.

Likuma grozījumi noteic, ka atbildīgajām iestādēm, piemēram, bankām, būs jāveic klienta padziļināta izpēte, sākot un uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes locekli vai ar tās cieši saistītu personu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādās vadlīnijas, skaidrojot, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīts cilvēks.

Darījumu izpēte būs jāpārtrauc, ja politiski nozīmīga persona nomirst vai arī vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešus un attiecīgie darījumi vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, nosaka likuma grozījumi.

Politiski nozīmīga persona šajā likumā definēta kā persona, kura Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu. Tostarp tā ir valsts varas augstākā amatpersona, valdības vai pašvaldības vadītājs, ministrs, valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā. Tāpat tas attiecas uz parlamenta deputātu, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) locekli, tiesnesi, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes locekli, centrālās bankas padomes vai valdes locekli, vēstnieku, pilnvaroto lietvedi, bruņoto spēku augstāko virsnieku, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli, starptautiskas organizācijas vadītāju un valdes locekli vai personu, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu, paredz likumprojekts.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi personai, kura ir iekļauta kādā no valdības noteiktajiem personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos ne tikai teroristiskās darbībās, bet arī masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā.

Priekšlikumi izstrādāti saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai. Pret tiem iebildusi Latvijas Komercbanku asociācija, uzsverot, ka, kontrolējot amatpersonas, padziļināti varētu tikt pārbaudītas katra ceturtā Latvijas iedzīvotāja finanses.

Ivo Butkevičs, +371 67088616, eko_zinas@bns.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!