Komisija pieliek punktu novadu reformai; opozīcija uzstāj, ka jāgaida ārkārtējās situācijas beigas
Foto: LETA

Otrdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai pabeidzot darbu pie novadu reformas likumprojekta pirms trešā lasījuma, Saeimas opozīcijas pārstāvji brīdināja par riskiem demokrātijai, ja valstij tik būtiska reforma Saeimā galīgajā lasījumā tiks izskatīta ārkārtējās situācijas laikā, kad darbs norit attālināti, deputātu frakcijām atrodoties atsevišķās telpās, un sabiedrības pārstāvju iespējas paust savu viedokli ir ierobežotas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta atbalstīšanu un nodošanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimā otrdien balsoja pieci valdošās koalīcijas deputāti, bet no opozīcijas Viktors Valainis (ZZS) balsoja pret un Regīna Ločmele-Luņova (S) nebalsoja.

Par konkrētu datumu, kad pie reformas likumprojekta un tā vairāk nekā 300 priekšlikumiem ķersies Saeima, lems Saeimas Prezidijs, bet, visticamāk, ka tas būs maija otrajā pusē, portālam "Delfi" pēc komisijas sēdes sacīja tās vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP). Viņš uzskata, ka arī krīzes laikā, strādājot attālināti, Saeima labi tiek galā ar saviem pienākumiem, tādēļ neredz vajadzību atbalstīt opozīcijas ierosinājumu par novadu reformas pieņemšanu galīgajā lasījumā lemt tikai pēc 9. jūnija, kad varētu beigties ārkārtējā situācija.

Arī pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, kurā tika nogludinātas pēdējās domstarpības koalīcijas iekšienē, vairāki partneri pauda cerību, ka vēsturiskais lēmums par reformu tiks pieņemts līdz maija beigām.

Komisijas sēdē Plešs pateicās par darbu visiem komisijas deputātiem un arī pašvaldību pārstāvjiem un citiem iesaistītajiem, jo pusgada darbības laikā darbā ar reformas likumprojektu visi ieguldījuši daudz darba. "Komisija ir pārkāpusi pāri visam sunim, un Saeimai jāsaka gala vārds," padarīto novērtēja Plešs, uzsverot, ka "administratīvi teritoriālā reforma būs pagrieziena punkts Latvijas tālākajā attīstībā".

Valainis komisijas sēdes noslēgumā pauda ZZS frakcijas viedokli, ka likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā nedrīkst notikt ātrāk par 9. jūniju, pēc kura Saeima varētu atgriezties pie normāliem darba apstākļiem. Valainis arī atgādināja, ka ZZS jau vērsusies dažādās Eiropas institūcijās, norādot uz tiesiskuma un demokrātijas pārkāpumiem, izskatot novadu reformu ārkārtējās situācijas un Covid-19 pandēmijas laikā.

Arī Ločmele-Luņova uzsvēra, ka par tik būtisku reformu Saeima var lemt, tikai strādājot visiem kopā lielajā zālē un debatējot normālos darba apstākļos, nevis kā tagad, kad katra Saeimas sēde sākas ar balsojumu par debašu laika samazināšanu un tādējādi opozīcijas iespēju ierobežošanu. Deputāte arī atvainojās pašvaldību pārstāvjiem, jo neesot izdevies aizstāvēt to intereses, ko koalīcijas pārstāvji ignorējuši.

Jēkabpils cerības nepiepildās

Likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Desmit pilsētas būs valstspilsētu statusā – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Lai gan pēdējā brīdī Jēkabpils vēlējās panākt, ka to līdzīgi kā Daugavpili, Liepāju, Rēzekni, Jelgavu un Ventspili tomēr neapvienotu ar novadu, tomēr otrdien koalīcijas deputāti, izņemot Andri Kazinovski (JKP), kurš atturējās, nobalsoja pret tādu vēlmi. Komisija arī noraidīja priekšlikumus par Sēlijas un Viesītes novada veidošanu.

Komisija arī nolēma mainīt jaunveidojamā Daugavpils novada, kuram pēc reformas tiek pievienots Ilūkstes novads, nosaukumu uz Augšdaugavas novadu, jo tādu vēlmi izteica abas pašvaldības, turklāt tas radīšot novadam savu identitāti un tas netiks jaukts ar Daugavpils pilsētu, kā nereti noticis kopš iepriekšējās novadu reformas.

Līdz galam neatrisināts gan vēl palicis jaunveidojamā Ropažu novada nosaukuma jautājums, jo otrajā lasījumā Saeimā tas tika apstiprināts ar nosaukumu Ulbrokas novads, bet uz trešo lasījumu komisija lēma nosaukumu nomainīt uz Ropažu novadu. To atbalsta Ropažu un Garkalnes novads. Inčukalna novada domes deputātu domas dalās, un dome konkrētu lēmumu tieši šajā jautājumā nav pieņēmusi. Noteikti pret to iebilst Stopiņu novada dome, kuras priekšsēdētāja Vita Paulāne komisijas sēdē sacīja, ka Ulbrokas nosaukums novadam precīzāk raksturotu, kas ir šī novada attīstības centrs. Komisijas deputāti vienojās šo jautājumu pirms galīgā balsojuma Saeimā vēl izrunāt savās frakcijās.

Valainis panāk savu

Pēdējā komisijas sēdē pabeidzot darbu pie likumprojekta, deputāti arī atgriezās pie dažiem opozīcijas priekšlikumiem, ko iepriekš komisija bija atbalstījusi. Tādējādi jaunu saturu ieguva Valaiņa priekšlikums par ikgadējā ziņojuma par stāvokli pašvaldības sagatavošanu, kas ļautu novērtēt reformas rezultātus. Tagad deputāti lēma, ka Ministru kabinets, sākot ar 2022. gadu, tikai reizi četros gados iesniegs Saeimai ziņojumu par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tai skaitā vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

Tomēr komisijai pēc pagarām diskusijām neizdevās mainīt savu viedokli par jau pašas iepriekš atbalstīto Valaiņa priekšlikumu, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. februārim sagatavo valsts programmu nomales efekta mazināšanai novadu teritorijās, tai skaitā paredzot kritērijus, kas izmantojami ārpus katra novada administratīvā centra izmantojamo valsts līdzfinansējumu infrastruktūras attīstībai, produktīvas uzņēmējdarbības atbalstam un prasmīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai, jo šajā balsojumā valdošās koalīcijas deputātu domas dalījās.

Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Ropažu novads (Ulbroka), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc pirmdien notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Koalīcijas mērķis bija vienoties par kompromisiem pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē, lai plenārsēdē pēdējā brīdī, koalīcijas frakciju viedokļiem daloties, ar opozīcijas atbalstu netiek iebalsoti pēdējā brīža "pārsteigumi" novadu kartē. Kuluāru sarunās politiķi atzīst, ka trešajā lasījumā iespējama neparedzama notikumu gaita, jo šīs piecu partiju valdošās koalīcijas nepilna pusotra gada vēsturē ir virkne balsojumu, kad koalīcijas domas dalījušās un talkā ar savām balsīm nākusi opozīcija.

Jau ziņots, ka pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Artūrs Toms Plešs Novadu reforma Ministru kabinets Regīna Ločmele-Luņova Saeima Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form