Fiskālās disciplīnas padome (FDP), kuras uzdevums ir veicināt atbildīgas un uz sabalansētu ekonomisko izaugsmi veicinošas fiskālās politikas veidošanos valstī, uzskata, ka valsts labā konfiscētie 29 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu ir novirzāmi budžeta deficīta mazināšanai, portāls "Delfi" uzzināja padomē.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa atzina par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēja 29 miljonus eiro. Naudu paredzēts pārskaitīt Valsts kasē.
FDP akcentē, ka ir jāņem vērā arī iespējamās Ukrainas valsts pretenzijas uz konfiscētajiem līdzekļiem un nepieciešamību identificēt valsts budžeta līdzekļus, ja tādas prasības ir jākompensē.
FDP norāda, ka valsts budžets 2019. gadam tika pieņemts, neņemot vērā FDP iebildums par to, ka valsts budžeta maksimālais izdevumu apmērs tika noteikts par 0,5% no IKP lielāks nekā to pieļautu fiskālie nosacījumi. Budžeta deficīta līmenis ir paaugstināts, traktējot 2017. gadā pieņemtās nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem kā vienreizējo pasākumu.
Eiropas komisijas sagatavotie metodiskie norādījumi Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) izpildei definē vienreizēju pasākumu pazīmes un nosaka, ka tāda veida ieņēmumi jāizmanto valsts budžetā bilances uzlabošanai nevis politikas iniciatīvu finansēšanai.
FDP vērš valdības un sabiedrības uzmanību uz to, ka šie arestētie noziedzīgi iegūtie ieņēmumi pēc savas būtības ir vienreizēji, un nekādā gadījumā nav pieļaujama budžeta bāzes izdevumu palielināšanai ar ietekmi uz valsts budžetu arī nākamajos gadus.
Bez tam FDP norāda, ka pēdējos gadus Latvija nesasniedz strukturālās bilances un budžeta izdevumu pieauguma ierobežojumu mērķus, kas negatīvi ietekmē rezervju izveidošanu pirms sākas ekonomikas pieauguma sabremzēšanās, ņemot vērā pieaugošos riskus.
Šādos apstākļos fiskālās disciplīnas mīkstināšana ar vienreizēju budžeta ieņēmumu izmantošanu budžeta kārtējo izdevumu palielināšanai ir nepieļaujama.
Tāpēc FDP iesaka konfiscētos 29 miljonus eiro novirzīt budžeta deficīta mazināšanai un nostiprināt atbilstošu regulējumu gadskārtējā budžeta likumā, kas attiektos uz šāda veida ieņēmumiem nākotnē.
Jau vēstīts, ka 10. oktobrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora protestu, nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzīt par noziedzīgi iegūtiem nerezidenta kontos AS "Reģionālā investīciju banka" esošos arestētos naudas līdzekļus – 29 miljonus eiro. Naudu nolemts ieskaitīt valsts budžetā.
Savukārt Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums liecina, ka Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, ko Latvija atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.
Savas pretenzijas uz daļu šo līdzekļu iepriekš pieteikusi Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība, rosinot naudu atvēlēt pedagogu algām.
Savukārt Finanšu ministrija norādījusi, ka pēc valdību veidojošo partiju vienošanās valdība lems par konkrētiem pasākumiem, kam novirzīt līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
