Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, visām Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem Saeimas deputātiem, aicinot daļu no valsts budžetā ieskaitītiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem – 29 miljoniem eiro – novirzīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, paziņojumā presei norāda LIZDA preses pārstāvis Guntis Meisters.
Viņš atzīmē, ka LIZDA, atsaucoties uz izskanējušo informāciju, ka valsts budžetā tiks ieskaitīti valsts labā konfiscētie noziedzīgi iegūtie 29 miljoni eiro, pieprasa daļu no šī finansējuma novirzīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020. gada 1. septembra un augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanai no 2020. gada 1. janvāra.
"Šī ir iespēja nozares ministrei un valdības pārstāvjiem pierādīt, ka iestājas par normatīvo aktu izpildi, kas nosaka tālāku pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Gan ministru prezidents, gan nozares ministre publiski ir pauduši viedokli, ka ir apņemšanās turpināt darba samaksas paaugstināšanu, taču līdz šim juridiski tas nav fiksēts. Uz mutiski izteiktiem solījumiem LIZDA paļauties nevar, jo regulāri jāatgādina politiķiem par spēkā esošu normatīvo aktu izpildi," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arodbiedrība atgādina, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) LIZDA padomes ārkārtas sēdē 2019. gada 9. oktobrī norādījusi, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums pedagogiem būtu iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu.
Valdībā apstiprinātajā un Saeimā iesniegtajā 2020. gada valsts budžeta projektā nav paredzēts finansējums pedagogu minimālās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2020. gada septembra. Budžeta projektā nav paredzēts arī atalgojuma pieaugums augstskolu mācībspēkiem no 2020. gada janvāra.
LIZDA atgādina, ka spēkā esošie likumi paredz, ka no 2020. gada 1. septembra pedagogu zemākajai mēneša darba algas likmei ir jāpieaug no 750 līdz 790 eiro, kā arī jābūt algu pieaugumam augstskolu pedagogiem. Savukārt – Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu ne mazāku par 0,25 procentiem no IKP augstākajai izglītībai un ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta zinātniskajai darbībai.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) paziņojumā presei atzīmē – tad, kad banka saņems tiesas lēmumu, kurā tiks norādīts arī konts, kurā ieskaitāmi minētie līdzekļi, tai ir nepieciešams pārskaitīt arestētos līdzekļus Valsts kases kontā, kas atvērts ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas.
Valsts kases kontā ieskaitītos līdzekļus novirza Konfiskācijas fondam saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību. Tā izdota, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantu.
Kārtībā noteikts, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā novirza TM atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. TM budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK).
Likumā par valsts budžetu 2019. gadam ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas ir plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā, kā TM pamatbudžeta programmā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" ir plānoti 2 miljoni eiro. Uz šā gada 15. oktobri valsts pamatbudžeta ieņēmumu no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas izpilde ir 3,51 miljons eiro. TM attiecīgajai programmai šogad ir pārskaitīti 1,63 miljoni eiro.
Sākotnēji ir nepieciešams izpildīt plānoto 2019. gada budžetā – 3,5 miljoni eiro, un pārskaitīt TM programmā 2 miljonus eiro.
Savukārt likuma par valsts budžetu 2019. gadam 39. pants paredz iespēju gadījumā, ja 2019. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz likumā plānoto apmēru, finanšu ministram palielināt apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
To var darīt, ja MK ir pieņēmis šādu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Līdz ar to, ja MK tiks pieņemts lēmums par apropriācijas palielināšanu, piemērojot minētā panta nosacījumus, līdzekļi ir izlietojami līdz 2019. gada beigām.
Ja nav Saeimas komisijas iebildumu, līdzekļi aptuveni 29 miljonu eiro apmērā pēc to ieskaitīšanas kontā un ar atbilstošu MK lēmumu var tikt pārdalīti nozaru ministriju pieteiktiem vienreizējiem pasākumiem, ievērojot nosacījumus, proti, ka tie pamatā atslogo 2020. gada budžetu, ir pilnībā īstenojami 2019. gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildu līdzekļiem 2020. gadā un turpmākajos gados vai nepieciešams saistību izpildei.
Pēc valdību veidojošo partiju vienošanās valdība lems par konkrētiem pasākumiem, kam novirzīt līdzekļus, norāda FM.
Jau vēstīts, ka 10. oktobrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora protestu, nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzīt par noziedzīgi iegūtiem nerezidenta kontos AS "Reģionālā investīciju banka" esošos arestētos naudas līdzekļus – 29 miljonus eiro. Naudu nolemts ieskaitīt valsts budžetā.
Savukārt Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums liecina, ka Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, ko Latvija atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
