Krievija arvien vairāk uzsver nepieciešamību 'atbalstīt un aizsargāt tautiešus', secina DP
Foto: LETA

Pērn mainījušās Krievijas īstenotās tautiešu politikas prioritātes un darbības metodes, jo agrāk tās bija "sadarbība ar tautiešiem", bet tagad dominē "tautiešu atbalsts un tiesību aizsardzība", secina Drošības policija (DP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

DP savā gada pārskatā norāda, ka ir mainījusies Krievijas retorika. Proti, iepriekš akcentēta Krievijas "sadarbība ar tautiešiem", taču pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā dominē Krievijas "tautiešu atbalsts un tiesību aizsardzība". DP uzskata, ka šādas izmaiņas notikušas tāpēc, ka Krievija vēlas izcelt uzskatu par it kā notiekošo "tautiešu diskrimināciju" un "tautiešu cilvēktiesību pārkāpumiem" ārvalstīs.

Īpaši aktīvi "tautiešu tiesību neievērošanā" Krievija apsūdz Baltijas valstis, secina DP.

DP gada pārskatā publiskojusi aktīvākos Krievijas tautiešu politikas pārstāvjus Latvijā, atzīstot, ka starp tiem ir Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Beness Aijo, Elizabete Krivcova, Illarions Girss, Margarita Dragiļa, Jeļena Bačinska un citi.

DP norāda, ka Krievijas oficiāli deklarētais tautiešu politikas mērķis ir sniegt atbalstu saviem tautiešiem, nodrošinot viņu interešu un tiesību aizstāvību mītnes zemē vai arī sekmēt atgriešanos Krievijā. Taču šīs politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, mēģinot ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus. Tāpēc DP uzskata, ka Krievijas īstenotā tautiešu politika rada riskus nacionālās drošības interesēm.

DP norāda, ka dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība arī pērn bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un uz Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai mazināšanu. Pērn savu popularitāti turpināja nostiprināt zināmākie tautiešu aktīvisti, kuri par līdzdalību tautiešu politikā gūst personīgu labumu un kuru aktivitātes ir pakārtotas Krievijas ārpolitiskajām interesēm Latvijā.

DP izceļ Guščina, Gapoņenko un Korena aktivitātes, kā arī Valēriju Kravcovu, kurš pēc DP domām, kļūstot par Latvijas Krievu kopienas vadītāju, nostiprinājis savas pozīcijas.

Starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā DP min Gapoņenko. Pērn viņš darbojies pie Otrā pasaules kara notikumu Latvijā atspoguļojuma atbilstoši Krievijas vēstures doktrīnai, kā arī runāja par Latvijā notiekošo "etnisko minoritāšu diskrimināciju". DP uzskata, ka Gapoņenko, uzdodoties par ekspertu, mākslīgi centās radīt priekšstatu par krievvalodīgo iedzīvotāju apdraudētību Latvijā, kā arī mēģināja popularizēt Latgales autonomijas idejas aktualitāti.

Pērn Gapoņenko turpinājis sadarbību ar Borisu Zeļcermanu, kura līderisma kursos izaugusi aktīvistu jaunā paaudze, proti, Krivcova, Girss, Dragiļa, Bačinska un citi.

Zeļcermana un Gapoņenko darbu DP uzskata par vienu no galvenajiem, audzinot jauno paaudzi.

Kā nākamo DP min Guščinu, kurš koordinē Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomi (LSOP), kura Latvijā nav oficiāli reģistrēta, bet apvieno apmēram 90 organizācijas, no kurām aktīvas ir 20. Guščins ir pie Krievijas vēstniecības Latvijā izveidotās Krievijas tautiešu organizāciju Latvijā koordinācijas padomes vadītājs un Latvijas pārstāvis Vispasaules Krievijas tautiešu koordinācijas padomē.

Sabiedriskā kustība "Nepilsoņu kongress" (NK) pērn turpināja darboties kā nereģistrēta organizācija, kas ļauj šai struktūrai apiet likumā noteiktos ierobežojumu sabiedrisko organizāciju darbībai, tostarp nodrošināt finanšu darbības atklātību, norāda DP. No nosaukuma izriet, ka NK mērķis ir nepilsoņu problēmu risināšana, taču praksē tā darbība ietver plašāku aktivitāšu loku, uzskata DP. Pērn NK bija viens no svarīgākajiem tautiešu politikas ietvaros īstenotajiem projektiem. Tā izveide atbilst Krievijas interesēm akcentēt nepilsoņu "problemātiku" un aktualizēt jautājumu par "cilvēktiesību pārkāpumiem" starptautiskajās institūcijās. NK līdere un partijas "Saskaņa" biedre Krivcova startē arī Eiroparlamenta vēlēšanās.

Pērn svarīgu lomu Latvijas diskreditācijas pasākumos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī saglabāja arī tā sauktās antifašistiskās organizācijas, kas centās popularizēt Krievijas radīto mītu par "fašisma atdzimšana un glorifikāciju Latvijā". DP norāda, ka aktīvi ar Latvijas nomelnošanu šajā jautājumā nodarbojas Krievijas ietekmes organizācija "Pasaule bez nacisma" (PBN). Lai veidotu respektējamas starptautiskas kustības tēlu, PBN savās aktivitātēs mēģināja iesaistīt starptautiskās organizācijas.

Latvijas diskreditēšanas kampaņās pērn nozīmīga loma bija PBN pasākumu koordinatoram Austrumeiropas valstīs Valērijam Engelam un Korenam, kurš ir biedrības "Latvijas Antifašistiskās komiteja" faktiskais vadītājs. Šī kampaņa balstījās uz tendenciozas un sagrozītas informācijas izplatīšanu par it kā notiekošo nacisma atdzimšanu Latvijā, kā arī mēģinājumu uzspiest Krievijas vēstures traktējumu par Latvijas atbrīvošanu, norāda DP. Īpaši šo cilvēku aktivitātes izpaudās 16.marta pasākumu laikā.

Zaudējot pašvaldību vēlēšanās, organizācija "Par dzimto valodu!" 2013.gada nogalē sašķēlās. Mēģinot vairot savu un organizācijas popularitāti sabiedrībā, Vladimirs Lindermans ar palikušajiem atbalstītājiem 2013.gada decembrī uzsāka parakstu vākšanu par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Savukārt Lindermana atbalstītāji uzsāka patstāvīgu darbību - Girss ar Osipovu izveidoja biedrību "Russkaya Zarya".

Ar šīs organizācijas palīdzību plānots pretendēt uz Krievijas un Rietumvalstīs veidotu organizāciju atbalsta programmām, kas ļautu iegūt līdzekļus un padarīt leģitīmas Latvijā izvērstās darbības. Pērn Girss centās arī nostiprināt sadarbību ar Tatjanas Ždanokas veidoto partiju "Latvijas Krievu savienība", meklējot iespējas kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās no šīs organizācijas saraksta, norāda DP.

DP norāda, ka Girss un Osipovs ir krievu nacionālisma radikālo izpausmju redzamākie pārstāvji Latvijā. Viņu izteikumi sociālajās vietnēs bieži vien saskan ar Krievijas oficiālo retoriku, uzsver DP.

Ar redzamām aktivitātēm Krievijas tautiešu politikas kontekstā pērn izcēlās arī citas organizācijas - biedrības "Rodina" un "Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja", kā arī Latvijas reģionos darbojošās biedrības "Liepājas Krievu kopiena", "Ventspils Krievu biedrība", "Jelgavas Krievu kultūras biedrība ''Veče"" un biedrība "Kislorod" no Daugavpils.

Kā vēl vienu aktīvistu, kurš centies pievērst uzmanību Latvijas nepilsoņu tēmai, DP min Benesu Aijo, kurš kurš 2013.gada septembrī apmeklēja arī Eduarda Ļimonova politiskās organizācijas "Drugaja Rossija" sapulci Maskavā, kur viņš pozicionējās kā Latvijas, Lielbritānijas un Palestīnas pašpārvaldes iedzīvotāju pārstāvis un pievērsa uzmanību Latvijas nepilsoņu tēmai.

DP pieļauj, ka arī nākotnē dažādas ar Krieviju saistītas organizācijas un to pārstāvji centīsies diskreditēt Latviju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Beness Aijo Daugavpils Valsts drošības dienests Krievija Latgale Lielbritānija Liepāja Palestīna Tatjana Ždanoka Vladimirs Lindermans
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form