Pēc apsūdzībām pedofilijā atstādina mācītāju Lēvaldu; luteriskā baznīca viņu atbalsta


'Kritušie eņģeļi' – 7 garīdznieki, kuri 'saķērušies' ar baznīcu Latvijā
Foto: DELFI

Valsts policija (VP) 2010.gada aprīlī paziņoja, ka ir noskaidrojusi un aizdomās par pedofiliju aizturējusi trīs vīriešus - mācītāju, bērnu slimnīcas apsargu un bijušo cietumnieku. Viņi par saviem upuriem izvēlējušies nepilngadīgus zēnus, starp kuriem bijuši arī bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Aizturētie vīrieši izmantojuši savu upuru bezpalīdzīgo stāvokli, pirms seksuālajām aktivitātēm lielāko daļu cietušo zēnu piedzirdot vai draudot viņiem ar fizisku spēku. Par dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem apsūdzības tika uzrādītas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājam Agrim Pāvilam Lēvaldam, kā arī bijušajam bērnu slimnīcas apsargam.

Lēvalds no mācītāja amata tika atstādināts. Viņam kriminālprocesā tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, no kura viņu pret 5000 latu drošības naudu atbrīvoja. Drošības naudu par viņu iemaksāja kolēģi, kuri bija pārliecināti par Lēvalda nevainīgumu.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags tolaik uzsvēra, ka baznīca ir sniegusi atbalstu pedofilijā apsūdzētajam vikāram Lēvaldam, jo ir jārēķinās ar iespēju, kas viņš nav vainīgs. "Viss ir noticis, ievērojot likumus, un tomēr... Riebums un dusmas pret pedofilijas noziegumiem pamatoti ir tik liels, ka cilvēku uztverē šis tiesas lēmums pārsniedz juridiskas procedūras robežas. Tas daudzus - tāpat kā mani - konfrontēja ar vajadzību izprast savu nostāju emocionāli pretrunīgā situācijā," paziņojumā medijiem norādīja Vanags.

Mēģinot to formulēt, Vanagam būtiski šķita divi principi. Viņš uzsvēra, ka vispirms ir pilnīgi nepieciešami, lai noziegumam sekotu taisnīga tiesa. Otrkārt, ne mazāk svarīgi ir apzināties, par ko kļūst paši cilvēki, sastopoties ar ļaunumu. "Interneta komentāros ir lasāmi dažādi ierosinājumi, ko vajadzētu darīt. Nošaut, kastrēt, pakārt aiz kājas, kakla vai citām ķermeņa daļām. Nevis notiesātu noziedznieku, bet konkrētu cilvēku, Lēvaldu, uz kuru mediji ir norādījuši ar pirkstu un likuši sabiedriskajai domai jau pirms tiesas nonākt pie sprieduma: pedofils. Dusmas un riebums pret pedofiliju ir saprotams un pilnīgi pamatots. Taču, kad tās vērš pret konkrētu cilvēku, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka viņš tiešām ir vainīgs. Vai Agra Lēvalda gadījumā viss jau ir pilnīgi skaidrs? Vienmēr būs kādi, kam pietiek ar avīžu ziņu, lai kastrētu, pakārtu vai nošautu," vēl pirms lietas izskatīšanas tiesā un Lēvaldu notiesājošā sprieduma savu viedokli pauda arhibīskaps.

Vanags tolaik uzsvēra, ka drošības naudas iemaksāšanu nevajag pārprast. "Kaut kur dzirdētais, ļoti primitīvais kopsavilkums - "baznīca izpirka pedofīlu no soda" - ir nepatiess visos tā apgalvojumos. Ne drošības naudas devēji, ne baznīca kopumā nemēģina kavēt izmeklēšanu. Tiesa būs, un es ceru, ka tā būs taisnīga. Lēvalds un pārējie tiks tiesāti, un es ceru, ka katrs vainīgais noziedznieks saņems sodu atbilstoši nodarījumiem. Es arī ceru, ka neviens necietīs nevainīgs. Cilvēku ir viegli nolinčot pūlī, sevišķi, ja uz to profesionāli iedvesmo. Grūti ir spriest profesionālu un taisnīgu tiesu," tolaik uzsvēra Vanags.

VP tolaik informēja, ka sākotnējo informāciju par iespējamu bērnu seksuālu izmantošanu policija saņēma 2009.gada oktobrī no kāda Latvijas bērnunama, kura darbiniekiem bija radušās aizdomas, ka viens no audzēkņiem ticis seksuāli izmantots. Toreiz, pamatojoties uz saņemto informāciju, tika sākts kriminālprocess par nepilngadīgu personu pavešanu netiklībā.

Izmeklēšanas gaitā 2009.gada 24.novembrī Rīgā tika aizturēta viena persona - 1953.gadā dzimis agrāk netiesāts vīrietis, kurš strādāja par apsargu bērnu slimnīcā. Dienu vēlāk Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa aizturētajam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Turpmākajā izmeklēšanā un darbā ar apcietināto tika noskaidrots, ka viņš zēnus seksuāli izmantojis jau vairākus gadus. Noskaidrojās arī, ka viņam bijuši divi līdzzinātāji. Visi trīs "domubiedri" noziedzīgo darbību veikšanai apvienojušies grupā. Turpinot izmeklēšanu šajā lietā, tika noskaidrots un 2010.gada 22.aprīlī Latgales pusē aizturēts arī 1962.gadā dzimis agrāk netiesāts mācītājs.

Lēvalds tolaik sacīja, ka nav "pat roku piedūris" cietušajiem bērniem. Kā pēc pirmās tiesas sēdes 2011.gadā žurnālistiem atzina Lēvalds, nesen viņš iepazinies ar kādu pētījumu, kura rezultāti liecina, ka Amerikā 50% no pedofilijā it kā izmantotajiem bērniem vēlāk atzinušies, ka patiesībā devuši viltus liecības un tā rīkojušies tāpēc, ka baznīca šādos gadījumos izmaksājot lielas kompensācijas. Lēvalds pauda uzskatu, ka žurnālisti, tik plaši informējot sabiedrību par šo lietu, panāks vien to, ka baznīca vispār "pagriezīs muguru" bērniem un bērnu namiem, jo vienkārši negribēs, lai kāds to apvaino pedofilijā. No garākas sarunas ar presi Lēvalds tolaik atteicās.

Viņa advokāts Juris Močuļskis jaunākais norādīja, ka viņa klients savu vainu tiesā kategoriski noliedz un ar lietā esošajiem pierādījumiem nepietiekot, lai apsūdzēto notiesātu. "Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz pierādījumu pārbaudi tiesā," uzsvēra advokāts.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2011.gadā atzina Lēvaldu par vainīgu un piesprieda viņam četru gadu cietumsodu ar policijas kontroli uz diviem gadiem bez mantas konfiskācijas. Šo spriedumu gan nedaudz mīkstināja Augstākā tiesa, kas viņam piesprieda trīs gadu un astoņu mēnešu cietumsodu ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz ar to AT par četriem mēnešiem mīkstināja sodu, ņemto vērā, ka netika ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. 2014.gada martā lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Rīgas apgabaltiesā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form