Par savtīgu draudzes īpašumu apsaimniekošanu un neatbilstošu dzīvesveidu atbrīvo mācītāju Korāli


Valters Korālis
Foto: Privātais arhīvs

2008.gada 5.februārī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu atbrīvoja no amata Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāju Valteru Korāli. Pēc paša mācītāja tolaik stāstītā, viņam tiekot inkriminēts baušļu pārkāpums un neētiska rīcība, savukārt viņš bija pārliecināts, ka izslēgšana no draudzes varētu būt saistīta ar cīņu par īpašumiem.

Korālis tolaik sacīja, ka pirms viņa atstādināšanas nav notikusi nekāda īpaša izmeklēšana. "Tā ir savdabīga atbilde mācītāja ģimenes izmisīgajam lūgumam draudzei veidot labākus sadzīves apstākļus un parūpēties par mācītāja ģimenes psiholoģisko komfortu. Es jau deviņus gadus kalpoju Valmieras Sv.Sīmaņa draudzē. Esmu sašutis par šādu Virsvaldes rīcību, kārtējo reizi pat neuzaicinot uz nevienu no sēdēm vai neļaujot iepazīties ar lietas materiāliem. Nav tikusi pieļauta iespēja piedalīties ar apsūdzētājiem, lai panāktu kādu vienošanos vai vismaz uzklausītu argumentus un prasības," tolaik sūrojās Korālis.

Mācītājs apgalvoja, ka vairākums Sv.Sīmaņa draudzes locekļu paužot bažas, ka šis notikums "ir saistīts ar LELB Virsvaldes vai vismaz atsevišķu amatpersonu vēlmi gūt nedalītu varu pār draudzes īpašumiem, kas Valmieras pilsētā plešas 67 hektāru platībā". "Esmu iepriekš jau izteicies par nemitīgu spiedienu, ko pēdējos četrus gadus intensīvi realizē Konsistorija jeb tagad Virsvalde. Īpaši nebrīnos par šo procesu, jo no LELB jau ir izslēgti vai paši aizgājuši vairāki talantīgi mācītāji, kaut, protams, varētu diskutēt par viņu personībām. Nesen viens no LELB mācītājiem pat izdarīja pašnāvību. Šie fakti skaidri liecina par LELB Virsvaldes nevēlēšanos risināt lietas mierīgā veidā, bet izmantot padomju laiku stilu un metodes," tolaik pauda Korālis.

Savukārt LELB paziņoja, ka baznīcas Virsvalde pēc dokumentu izpētes Valmieras draudzē atklāja virkni faktu, kas liecina, ka no draudzes īpašumu apsaimniekošanas labumu guvis tieši Korālis, nevis pati draudze. Tā kā Valmieras draudzes padome atkārtoti atteicās lemt par tālāko rīcību, LELB Kapituls pieņēma lēmumu par draudzes padomes atstādināšanu un pagaidu pārvaldes iecelšanu Valmieras draudzē.

LELB atzina, ka Korālis, vienlaicīgi pildot draudzes gana un draudzes īpašumu apsaimniekotāja pienākumus, atradies interešu konflikta situācijā, kas novedis pie vienpersoniskas varas uzurpācijas pār draudzes īpašumiem. Draudzes līgumsaistību izpēte atklāja, ka draudzes īpašumu apsaimniekošana notikusi bijušā mācītāja personiskajās interesēs, draudzei no tā gūstot maznozīmīgu labumu. Gan draudzes īpašumu apsaimniekošanas līguma, gan citu draudzes līgumsaistību ar SIA "Svētā Sīmaņa pastorāts" nosacījumi skaidri atklājot, ka jau sākotnēji veidota shēma, kurā draudzei pašai vairs nav iespēju ietekmēt darbības ar tās īpašumiem, atzina LELB.

Kā LELB mājaslapā publicētajā intervijā tolaik norādīja arhibīskaps Jānis Vanags, ar mācītāju Korāli un Valmieras Sv.Sīmaņa draudzi LELB Virsvalde bija runājusi ilgāku laiku. "Diemžēl bīskapu kolēģijā un Baznīcas Virsvaldē nonāca ziņas, kuras pārbaudot izrādījās, ka nekas nav labojies." Sākotnēji LELB gribēja dot iespēju mācītājam Korālim saglabāt diskrēciju šajā lietā un arī aiztaupīt Baznīcai publisku apkaunojumu viņa rīcības dēļ, tāpēc LELB par konkrētiem iemesliem runāja tikai ar iesaistītajām personām - ar Korāli, ar draudzes padomi un iecirkņa mācītājiem, skaidroja LELB arhibīskaps. "Bet citādi mēs turamies pie Sinodes paustās nostājas Baznīcas iekšējās lietas neiznest sekulārajā presē un vispār plašsaziņas līdzekļos. Tas nav veids, kā mēs kārtojam lietas."

Kā tolaik pauda Vanags, mediju iesaistīšana bijusi Valtera iniciatīva. "Viņš tūliņ pat vērsās aģentūrās, televīzijā un mēģināja padarīt lietu tik publisku, cik vien iespējams. Apsūdzēja Virsvaldi Valmieras īpašumu iekārošanā. Tad arī Virsvaldei nācās atbildēt un paust savu viedokli. Darījām to, cik diskrēti bija iespējams. Bet Valters ir sacēlis tādu troksni, ka tagad arī cilvēki, kas līdz šim klusēja, sāk runāt, un īlens lien no maisa laukā. Tas nebija Virsvaldes mērķis," uzsvēra arhibīskaps.

Tāpat arhibīskaps norādīja, ka lietas apstākļi detaļās netiks izpausti, jo "laicīgās sabiedrības ziņkārība mums nav jāapmierina. Bet mēs tuvāk informēsim mācītājus".

Korāli par atrašanos interešu konfliktā ar 50 latiem sodīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). KNAB 2006.gada maijā bija noteicis Korālim sodu par to, ka viņš, būdams amatā Skultes ostas valdē, pieņēmis lēmumus attiecībā uz savu atalgojumu un veselības apdrošināšanu, tā nonākot konfliktā ar likumu, kas amatpersonai paredz pienākumu ziņot par šādām situācijām.

Bijušais mācītājs šo lēmumu pārsūdzēja tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina par pamatotu Korāļa apelācijas sūdzību un apmierināja viņa pieteikumu par KNAB lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā secināja, ka KNAB nepamatoti ir novilcinājis administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu un izskatīšanu attiecībā uz Korāļa administratīvo pārkāpumu. Tā kā sākotnējais lēmums par Korāļa administratīvo sodīšanu pieņemts aptuveni astoņus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, tiesa secināja, ka viņš sodīts, būtiski pārsniedzot likumā noteikto četru mēnešu termiņu soda piemērošanai.

Tā kā tiesa konstatēja, ka ir pamats izbeigt lietvedību šajā strīdā, tad citi apelācijas sūdzības motīvi netika vērtēti. Tādējādi tiesa atcēla KNAB priekšnieka 2006.gada 25.maija lēmumu ar tā pieņemšanas dienu un izbeidza administratīvā pārkāpuma lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Korāļa saukšanu pie administratīvās atbildības.

Spriedums nebija pārsūdzams.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form