Mācītājs Sants paziņo, ka ir gejs; viņu atlaiž par LELB mācībai pretēju uzskatu paušanu


Māris Sants
Foto: LETA

2002.gada maijā diskusijā "Radio Brīvā Eiropa" Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājs Māris Sants publiski atzina savu homoseksuālo orientāciju.

LELB Sinode, kurā pārstāvēti visi garīdznieki un visas draudzes, 1996.gada rezolūcijā noteica, ka personas, kuras homoseksuālu uzvedību atzīst par normālu un pieņemamu seksualitātes izpausmi un tā māca citus, nevar ieņemt amatus LELB.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags pēc Santa paziņojuma norādīja, ka Sants netika atstādināts no amata tādēļ, ka viņš ir gejs un to paziņoja atklātībai, bet gan tādēļ, ka viņš, būdams Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, izplatīja uzskatus, kas ir pretēji tās viedoklim. Turklāt lēmums par viņa atbrīvošanu tika pieņemts vēl pirms mācītājs publiski paziņoja par savu orientāciju. "Viņu vispār nediskriminēja, bet disciplinēja parastajā kārtībā," atzīmēja Vanags.

Pats Sants sacīja, ka viņu "izslēdz par homoseksualitāti un viedokļa paušanu". Viņš piebilda, ka LELB Konsistorija ne reizi neesot aicinājusi viņu uz sarunu par šiem jautājumiem. Tolaik mediji vēstīja, ka Sants līdz LELB viņam nelabvēlīgajam lēmumam divus gadus bijis Rīgas geju un lesbiešu draudzes mācītājs. Sants šajā draudzē esot pazīstams ar segvārdu Jonatans.

Arhibīskaps Vanags tolaik sacīja, ka "mācītāja autoritātē apgalvodams, ka homoseksuāla uzvedība nav grēks, Māris Sants daudziem atņem atgriešanās motivāciju, pakļaujot briesmām viņu mūžīgo dzīvību". Vanags atzīmēja, ka atstādināts tiktu ikviens mācītājs, kurš paziņotu, ka viņa grēks nav grēks, kas jānožēlo, bet Dieva dota identitāte. Vanags sacīja, ka baznīca neizceļ homoseksuālu uzvedību kā īpašu ļaunumu un necenšas tādējādi attaisnot zagšanu, žūpošanu, laulības pārkāpšanu vai sievas sišanu. "Notiek gluži pretējais - Sants, Streips un citi attaisno homoseksuālismu citu grēku starpā. Tieši viņiem vajadzētu būt konsekventiem un cildināt par pilsonisko drosmi katru, kas paziņo, ka pārkāpj laulību, dzer, zog, kaujas, sit bērnus un netaisās laboties," tolaik pauda Vanags.

"Pirms gadiem es Māri pazinu kā ļoti godīgu, atklātu, sirsnīgu un ticībā dedzīgu cilvēku, kurš man pastāstīja par savām problēmām, bet es arī redzēju, kā viņš ar tām cīnās. Tieši viņā es saskatīju priekšzīmi, kā sekot apustuļa Pāvila pavēlei līdz asinīm cīnīties pret grēku. Tādi cilvēki baznīcā ir jāciena un jāatbalsta. Faktiski Māra Santa stāsts ir piemērs tam, ka homoseksuāli cilvēki baznīcā netiek ne diskriminēti, ne nicināti, bet var ieņemt pat vadošus posteņus, kamēr vien viņi, baznīcas valodā runājot, cīnās labo cīņu," tolaik atzīmēja Vanags.

Vanags arī pauda uzskatu, ka Santa publiskā atzīšanas homoseksualitātē bijis apzināts un labi izplānots solis - "no kalpošanas draudzē uz kalpošanu geju lietai, sarīkojot avīžu virsrakstiem "seksa skandālu baznīcā" un nerēķinoties, kā tas ievainos daudzus ticīgos".

Pēc Santa atbrīvošanas no amata Rīgas Kristus draudzes locekļi nosūtīja vēstuli LELB arhibīskapam, lūdzot pārskatīt Konsistorijas lēmumu un atjaunot Santu draudzes mācītāja amatā. Vēstulē tika atzīts, ka Sants savas darbības laikā draudzē ne dievkalpojumos, ne ārpus tiem nekad nav sludinājis homoseksuālismu vai mudinājis tam pievērsties.

Dažus gadus vēlāk Sants iesūdzēja tiesā Rīgas Kultūras vidusskolu par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Pēc Santa domām, homoseksuālās orientācijas dēļ viņš nav ticis pieņemts darbā skolā par reliģijas vēstures skolotāju, lai gan viņam bijusi atbilstoša izglītība un vairāk profesionālās pieredzes nekā otram vakantā amata pretendentam.

Bijušā mācītāja prasību pret skolu par 3960 latu morālā kaitējuma kompensācijas un zaudējumu piedziņu Rīgas apgabaltiesa noraidīja. Augstākās tiesas Senāts atteicās sākt kasācijas tiesvedību un šo spriedumu pārskatīt, jo iesniegtā kasācijas sūdzība neatbilda likuma prasībām.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form