Kukuļi un tiesvedību kavēšanās – korupcijas uztveres indeksa stagnāciju Latvijā skaidro 'Delna'
Foto: DELFI

Pērn Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) no 100 punktiem sasniedza 57, ierindojot valsti 42. vietā pasaulē. Galvenie iemesli šādam rādītājam ir politiskā un biznesa integritāte, kukuļošana uzņēmumos un ilgā kriminālvajāšana, "Sabiedrības par atklātību – "Delna"" rīkotajā preses konferencē ceturtdien sacīja organizācijas direktore Inese Tauriņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts rādītājs kopš 2014. gada pieaudzis vien par punktu. Latvijas KUI atpaliek gan no Baltijas valstu gan citu Eiropas Savienības (ES) un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstu (OECD) rādītājiem.

Godīgums politikā un uzņēmējdarbībā

Kā galvenos iemeslus KUI stagnācijai Latvijā "Delnas" pārstāve minēja kriminālvajāšanas saistībā ar korupciju – Latvijas nespēju uzsākt tiesvedības par apsūdzībām, kas saistītas ar korupciju un nelegāli iegūtas naudas legalizāciju.

Tāpat Latvijā ir novērota nepamatoti ilga kavēšanās tiesvedībās, kur iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas.

"Delnas" pārstāve Tauriņa kā zemā KUI indeksa Latvijā cēloņus minēja arī politisko un biznesa integritāti jeb politiķu godīgumu un godīgumu uzņēmējdarbībā.

Politiskās korupcijas un interešu konflikta risku ziņā Latvijai ir viszemākie rādītāji ES, kopā ar Grieķiju un Rumāniju, sasniedzot 41 punktu. Kā preses konferencē informēja "Delnas" pārstāvji, piemēram, uzņēmumu nedokumentēto papildu maksājumu jeb kukuļdošanas rādītājs Latvijā ir 43 punkti.

Trūkst vienotas izpratnes par korupciju

"Delna" ir izstrādājusi virkni rekomendāciju KUI rādītāja paaugstināšanai, piemēram, iesakot uzlabot prokuratūras darba efektivitāti, prokuroru kompetences uzlabošanu sarežģītu noziegumu izmeklēšanā, kā arī nepieciešamību izveidot visaptverošu lobēšanas regulējumu.

Eksperts Valts Kalniņš atzīmēja, ka patlaban izmeklēšanas speciālistiem mēdz būt dažādi viedokļi un atšķirīga izpratne par korupcijas apkarošanu, kas neveido veiksmīgu cīņu pret korupciju. "Dažādiem izmeklēšanas speciālistiem ir dažādi viedokļi un izpratne par korupcijas apkarošanu. Izpratnes atšķirības sasniedz tādu izkliedi, ka apkarošanas joma ir neveiksmīga," izteicās Kalniņš.

"Ir nepieciešama padziļināta specializācija un viedokļu un zināšanu apmaiņa, sadarbība. Manuprāt, ģenerālprokuroram ir ārkārtīgi pareizs uzstādījums, ka ir jāveicina sadarbība starp prokuroriem un izglītības iestādēm. Ir jādomā par veidiem, kā veicināt kopīgo sapratni ar tiesnešiem un prokuroriem," sacīja Kalniņš

"Jau ilgstošu laiku mēs kā valsts esam stagnācijas posmā. Viens no svarīgākajiem faktoriem korupcijas apkarošanai un interešu konflikta ierobežošanai ir politiskā griba – vēlme šo situāciju valstī uzlabot. Ir nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus un spēt īstenot šo tiesisko regulējumu dzīvē," atzina Saeimas deputāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs (JKP).

"No pretkorupcijas iestādēm es būtu vairāk sagaidījis komunikāciju ar sabiedrību, lielāku skaidrojošo un preventīvo darbu. Es to šobrīd neredzu. Manuprāt, ir liela problēma tajā, ka ir daudz pretkorupcijas iestāžu. Katrs īsteno savu šauro politiku, neredzot "lielo bildi"," sacīja Jurašs.

Savlaicīgi jānovērš korupcijas riski

"Savlaicīgi novēršot korupcijas riskus un veicot izpratni par to, kāda ir pareiza rīcība, var mazināt to, ka šādi korupcijas gadījumi iestājas. Nākotnē ir svarīgi domāt par to, kāda ir Latvijas korupcijas novēršanas stratēģija, un, iespēju robežās, vairāk jāveic šādi pasākumi. To nevar veikt tikai KNAB, tas ir jādara arī citām valsts iestādēm un visai sabiedrībai," preses konferencē sacīja Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.

Savukārt Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks paziņojumā presei pēc KUI paziņošanas paudis uzskatu, ka Latvija izkļūs no KUI pelēkās zonas tikai tad, ja sabiedrības reakcija būs mazāk inerta un atmiņa par valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – ilgstošāka.

"Cīņa ar korupciju un iespējamie veidi, kā to samazināt vai izskaust, ir viena no tēmām, par kuru Latvijas sabiedrība diskutē regulāri. Ik mēnesi Latvijas mediju vidi satricina lielāks vai mazāks korupcijas skandāls. Protams, ir izstrādāti dažādi korupcijas mazināšanas instrumenti un plāni, tomēr gan fakts, ka IDB vien ik gadus veic pirmstiesas izmeklēšanu pāris simtos kriminālprocesu pret amatpersonām, kas iespējami veikušas noziedzīgos nodarījumus, gan šodien publiskotais KUI liecina, ka mūsu līdzšinējā cīņa pret korupciju ir bijusi nepietiekami veiksmīga," atzina Mūrnieks.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" (TI) ir publicējusi KUI 2020. gada rezultātus. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku.

Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018. gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai.

Latvijas rezultāts joprojām atpaliek no citu ES un OECD valstu rezultātiem. 2020. gadā ES valstu vidējais KUI rezultāts ir 64, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm. Savukārt OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 66 punkti, kas Latviju ierindo 28. vietā no 37 valstīm.

Kopš 2014. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis tikai par vienu punktu. Arī Lietuvā tendence ir līdzīga, bet abu valstu – Latvijas un Lietuvas sniegums ir krasā pretstatā Igaunijas rādītājiem, kas ir lēnām, bet pastāvīgi auguši, un tagad krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju un ir gandrīz par 20 punktiem augstāks nekā Latvijai.

"Delna" atgādina, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kuram ārvalstu investori pievērš uzmanību pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī. "Šim aspektam ir ārkārtīgi liela nozīme kontekstā ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas," iepriekš skaidroja "Delnas" direktore Tauriņa.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšējās drošības birojs Delna Eiropas Savienība Igaunija Juris Jurašs KNAB Korupcija Lietuva OECD Saeima Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam