Foto: Latvijas Kara muzejs

Kara muzejā trešdien kāds vēstures entuziasts nodevis dokumentu kopumu, kas nesen atrasts aprakts kastē Brocēnu novada Remtes pagastā. Metāla kastē atrasta leģionā ietilpstoša 6. Robežapsardzības pulka dokumentācija no 1944. gada. Kaste varētu būt aprakta īsi pirms 2. pasaules kara beigām, 1945. gada maijā. Jāuzsver, ka netālu no šīs vietas aprīļa sākumā tika atrasta cita kaste ar Latviešu leģiona virsnieka Andreja Apsīša dokumentiem, par kuriem portāls "Delfi" jau ziņoja.

Metāla kaste bija ļoti sarūsējusi, un papīrs sasūcies ar māla mitrumu – par atradumu laikrakstam "Saldus Zeme" stāsta meklētājs, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš ar īpašnieka atļauju pētīja kādu māju apkārtni un kasti atrada, ieraktu pie ēkas pamatiem. Tajā bija kaudze dokumentu, kuri gadu desmitos salipuši lielos klučos, kā arī deviņi nesalauzti karavīru žetoni ar numuriem pēc kārtas.

Kastē bijis arī pulka apbalvojums "Labākais šāvējs" un zīmuļi, kas tūlīt arī sadrupuši, raksta "Saldus Zeme". Atradējs stāsta, ka viņa mērķis nav bijis atradumu pārdot, drīzāk gribējis izpētīt tā saturu. Taču paša zināšanu bijis par maz, bet dokumentu ekspertu pakalpojumi pārāk dārgi, viņš nolēmis atrasto uzdāvināt Kara muzejam cerībā, ka speciālisti spēs kaut daļēji restaurēt lappuses un atklāt to saturu, pirms papīrs neglābjami aiziet bojā. Spriežot pēc salipušo dokumentu kaudzīšu virsējās lappusēs izlasāmā, runa ir par 19. latviešu divīzijas robežapsardzes rezerves pulku un periodu ap 1944. gadu.

Trešdien, 28. aprīlī visi kastē atrastie dokumenti nogādāti Rīgā, Kara muzejā, portālu "Delfi" informēja Kara muzeja filiāles, Oskara Kalpaka muzeja "Airītes", vadītājs Roberts Sipenieks. Viņš pirms dokumentu nodošanas muzejā tos novērtējis, un izsaka cerību, ka atrastajās biezajās kladēs būs arī karavīru uzvārdi, kas palīdzēs noskaidrotu šajā vienībā dienējošo leģionāru likteņus. Dokumenti muzejam atdoti bez atlīdzības.

"No redzamajiem dokumentiem, trim biezām kladēm, ir saprotams, ka tie ir piederējuši leģiona 6. Robežapsardzības pulkam, kas savas kaujas gaitas beidza "Kurzemes katlā" pie Remtes. Es ceru, ka Kara muzeja restauratori pēc iespējas ātrāk sāks šīs atrastās klades vērt vaļā un pārfotografēt, jo dokumenti ir tiešām sliktā stāvoklī. Jau šobrīd redzams, ka dokumentos ir latviešu uzvārdi," saka Sipenieks.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka aprīļa sākumā tika Kurzemē atrasta kaste ar dokumentiem un dažādiem karavīra personīgajiem piederumiem, kas 2. pasaules kara beigās tika norakta Latviešu leģiona vienību novietojumā pie Remtes. Kaste bija piederējusi bijušā Latvijas tieslietu ministra Hermaņa Apsīša (1893–1942) dēlam, leģiona virsniekam Andrejam Apsītim (1919–1996).

Metāla kasti, kurā pirms tam glabājās vācu armijas 1918. gada parauga haubices pulvera lādiņi, Apsītis bija izmantojis kā krātuvi savām personīgajām mantām. Kastē atradās zobu birste, zobu pasta, šūšanas piederumi, diegi, adatas, pogas, rūpīgi salocīts palags, sudraba piecu latu monēta, sveces, pakas ar reihsmarkām un padomju červonciem, Eiropas karte, klade ar pārrakstītām dzejas rindām, "Waffen-SS" virsnieka apkakles uzšuves un tukšas fotofilmas. Viens no interesantākajiem atradumiem kastē bija nacistiskās Vācijas jūras spēku virspavēlnieka Kārļa Dēnica 1945. gada 1. maija pavēle 19. divīzijai, kurā teikts, ka Lielvācijas vadonis Hitlers ir "kritis varoņa nāvē".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!