Latvija plāno līdz 2030. gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdībā iesniegtais rīkojums par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, tomēr nozare šim plānam iebilst.
Ministru kabinets ceturtdien, 14. jūlijā, skatīs VARAM iesniegto rīkojuma projektu "Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu", kura mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un darba ņēmējus, un veicinātu līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos, tādējādi novēršot reģionālo atšķirību palielināšanos un veicinātu reģionālo attīstību klimatneitrālā veidā.
Izskatīšanai valdībā iesniegtais dokuments paredz, ka Ekonomikas ministrija un VARAM līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādās un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.
VARAM norāda, ka kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 1,7 miljardi tonnu, no kuriem 1,1 miljards tonnu – enerģētiskā kūdra, ko periodiski iegūst 2829 hektāru platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kilotonnu ogļskābo gāzu izmešu gadā.
Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gadam.
Attiecīgi VARAM aicinās valdību apstiprināt Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu un atbalstīt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu, tādējādi Latvija no Eiropas Savienības fondiem varētu piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 237 327 eiro apmērā.
Latvijas Nacionālā kūdras biedrība (LNKB) paziņojumā medijiem uzsver, ka tā kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu valdībā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada "apmaiņā pret 184 miljoniem eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu".
Biedrībā pauž, ka enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.
"Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 tonnu enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus divus miljonus megavatstundu (MWh) enerģijas," apgalvo biedrība.
LNKB norāda, ka nedz Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet, kā uzsver biedrībā, VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.
"Latvijas nacionālajās interesēs ir atteikties no TPF finansējuma 184 miljonu eiro apjomā, kas ir mazāks kā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem," pauž biedrībā, piebilstot, ka nav pieļaujams šāds aizliegums, kas iznīcinātu enerģētiskajai neatkarībai un drošībai nozīmīgu tautsaimniecības sektoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
