'Lielā bilde – neviens to neredz'. Saeimas komisijas spriež par palīdzību problemātiskiem jauniešiem
Foto: LETA

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 8. septembrī, uzklausot ekspertu viedokļus, secināja, ka trūkst vienotas sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar atkarībām vai uzvedības problēmām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Sēdes mērķis ir valstiski saprast, kur mums ir esošā problēma?" – tā sēdes sākumā teica Sociālo darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP), norādot, ka ir jāsaprot, kādas ir iespējas saņemt palīdzību bērniem līdz 18 gadiem ar iespējamām atkarībām un uzvedības problēmām.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Aldis Dūdiņš norādīja divu veidu pakalpojumus, ko var saņemt bērni ar atkarības vai uzvedības problēmām: ambulatorā, valsts finansētā pakalpojuma, ko nodrošina Pusaudžu resursu centrs, kapacitāte ir līdz 250 vietām, palīdzība tur ilgst līdz 6 mēnešiem. Šobrīd pakalpojumu var saņemt Rīgas un Liepājas iedzīvotāji, taču plānots, ka pakalpojumu varētu paplašināt, lai to saņemtu arī bērni Daugavpilī, Ventspilī un Dobelē. Savukārt otrs pakalpojums, ko nodrošina slimnīca "Ģintermuiža" "ir smagais institucionālais pakalpojums, kur palīdzību var saņemt līdz gadam."

Aktuālā aprite pusaudžu resursu centrā ir līdz 200 bērniem, slimnīcā "Ģintermuiža" šobrīd atrodas aptuveni 10 bērni, Saeimas komisijas sēdē norādīja LM pārstāvis Dūdiņš. Kā norādīja LM pārstāvis, tad par programmu Pusaudžu resursu centrā saņemti "tikai atzinīgi vārdi."

Skride komisijas sēdē jautāja, vai ir vienots algoritms, kā rīkoties visiem iesaistītajiem, kad strādā ar pusaudžiem, kuriem ir atkarības vai uzvedības problēmas. Dūdiņš atbildēja: "Teorētiski ir".

"Svarīga lieta, ko saprast, ja mēs runājam par uzvedības traucējumiem, par atkarību izraisošu vielu lietošanu – šis ir tieši tas gadījums, kad mēs runājam par biopsihosociālo problēmu. Tie iemesli ir kompleksi, tur ir bioloģiskā daļa, tur ir iedzimtība, smadzeņu funkcionēšana, respektīvi, ir kaut kādas veselības vajadzības, diezgan lielas. Bet ir arī sociālas vajadzības. Viena no problēmām, ar ko mēs gadiem saskaramies ir tas, ka veids, kā mēs sniedzam palīdzību, ir sadrumstalots," Saeimas komisiju kopsēdē teica psihiatrs Ņikita Bezborodovs, paskaidrojot, ka LM skatās uz sociālām vajadzībām, bet, piemēram, sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē.

"Kapacitāte ir piliens jūrā," teica Bezborodovs, piebilstot, ka Pusaudžu resura centrs vēlētos palielināt kapacitāti, bet to ierobežo esošais finansējums.

"Ļoti svarīgi, ka bērnu aizsardzības jautājums augstākajos līmeņos tiek diskutēts. Viens no pēdējiem skaļākajiem gadījumiem ir ārpuskārtas signāls mūsu inspekcijai", komisiju kopsēdē teica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs Jānis Ābele. Kas attiecas uz problēmām ar atkarībām, "mēs varam novērot, ka pakalpojumu klāsts, kas ir pieejams, sevišķi reģionos, ir minimāls. Jautājums ir ļoti, ļoti aktuāls."

Arī Anda Avena no nevalstiskās organizācijas, centra "Dardedze", kuras mērķis ir pasargāt bērnus no jebkura veida vardarbības, norādīja, ka neviena no institūcijām nepārrauga šo situāciju kopumā. Viņa norādīja, ka nepieciešama koordinēta kopēja sistēma, kopēji mērķi un regulāri mērījumi, kas palīdz saprast, kas ar bērniem ģimenē vispār notiek. "Lielā bilde – neviens to neredz, neviens to nekoordinē," piebilda Avena.

Ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra "Zvannieki" pārstāve Linda Baļčune norādīja uz problēmu saistībā ar internātskolu likvidēšanu. "Zvannieku māja" saņemot arvien vairāk ziņu saistībā ar pusaudžiem, kuriem ir uzvedības problēmas. Šādās situācijās parasti mēģinot problemātisko pusaudzi nodot audžuģimenē, taču tām ir krietni mazāki līdzekļu nekā internātskolai, skaidroja Baļčune.

"Klausoties Labklājības ministrijas pārstāvju teiktajā, šķiet, ka Latvijā viss ir kārtībā ar palīdzības sniegšanu jauniešiem, kuriem ir atkarības un citas problēmas. Tomēr profesionāļu teiktais liecina, ka mums nav konkrētas ceļa kartes, kā rīkoties, ja ģimenē kādam ir šāda problēma. Katrā pašvaldībā ir savs ceļš," atzīmēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Komisiju kopsēdes noslēgumā deputāti vienojās, ka atbildīgās ministrijas, proti, Veselības ministrija, LM un IZM līdz decembra vidum izveidos konkrētu algoritmu, kā rīkoties visām iesaistītajām ministrijām, lai palīdzība problemātiskam bērnam kļūtu vienotāka.

Portāls "Delfi" pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Tiesībsarga biroja šā gada augustā pārbaudēs Bruknā konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ko tagad vētī policija administratīvajā lietā par emocionālu vardarbību pret bērnu un resoriskajā pārbaudē par citiem iespējamiem pārkāpumiem, rakstu sērijā turpina pētīt, kāds ir valsts atbalsts bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kam nepieciešama sociālā rehabilitācija, kā arī atkarību ārstēšana vai uzvedības korekcija. Vairāk par to iespējams uzzināt šeit.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrs "Dardedze" Izglītības un zinātnes ministrija Labklājības ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form