LTV: vecu ģeogrāfisko karšu dēļ EK var uzrēķināt Latvijai miljonu latu sodus  (39)

Aprēķinot platību maksājumus tiek izmantotas ortofotokartes, kuras gatavo Aizsardzības ministrijas Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra. Šajās kartēs Lauku atbalsta dienests iezīmē precīzas teritorijas, par kurām maksāt tiešmaksājumus lauksaimniekiem.

Platību maksājumos ik gadu lauksaimniekiem izmaksā 165 miljonus latu. Tomēr, ja šo izmaksu pamato ar novecojušām kartēm, Latvijai ir risks pēc Eiropas audita pārbaudēm uzrēķinos zaudēt miljoniem latu.

Kaimiņvalstij Lietuvai jau nācies samaksāt vairāk nekā miljonu latu novecojušo karšu dēļ. "Mēs saskatām šeit problēmu, un mēs esam iestāde, kas strādā ar Eiropas Savienības naudu, un mēs nevēlamies nonākt nepatikšanās. Lielās nepatikšanās," raidījumam "De facto" atzina Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Pašlaik aptuveni pusei karšu aktualitāte ir uz atļautās piecu gadu robežas. Savukārt no nākamā gada Eiropas Komisija prasa platību maksājumus pamatot ar vēl svaigākām kartēm, ne vecākām par trim gadiem. Tomēr jau šobrīd pamatīgas problēmas ir atjaunot kartes ik pēc pieciem gadiem, un ar esošajiem resursiem atjaunot kartes ik pēc trīs gadiem nav iespējams, vēsta raidījums.

Turklāt jau pērn Eiropas Audita komisija pieprasījusi paskaidrojumus par plāniem karšu aktualizēšanai. Audita gala slēdziena gan vēl nav, un nav arī konkrētu plānu, kā problēmu risināt. Šī mēneša laikā Zemkopības ministrijā taps informatīvs ziņojums valdībai ar lūgumu pēc papildu finansējuma.

"Šī mirkļa resurss mums patiešām ļauj tikai 10 gadu laikā visu aktualizēt, un mums tiešām ir teritorijas, kur mums kartes ir no 2007.gada, pieci gadi un vecākas. Un tas apjoms, kāds mums šobrīd ir ne tikai neļauj iedzīt, bet visu laiku liek atpalikt, un mēs no tā vilciena pēdējā vagona atpaliekam un atpaliekam aizvien vairāk, un ja nebūs šī papildu finansējuma, tad mēs viņā nekad neieleksim," raidījumam atklāja Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors Harijs Baranovs.

Ģeotelpiskās informācijas aģentūra šobrīd aerofotogrāfijas ar nepieciešamo informāciju spēj sagatavot tikai pusotra gada laikā. Savukārt tas, ko prasa Lauku atbalsta dienesta vajadzības, ir datu apstrāde jau sešu mēnešu laikā. Izrēķināts, ka ātrai situācijas glābšanai varētu pietikt ar 200 tūkstošiem latu un aptuveni desmit atjaunotām darbavietām, un to arī valdībai plānots prasīt.

Taču ar darbinieku piesaistīšanu var neklāties viegli. "Šī joma ir ļoti specifiska – nav tā, ka var iziet darba tirgū un uzreiz viņi spēs radīt šo produktu. Tur ir jāpaiet laikam, kamēr cilvēki šos darbus spēj veikt. Pat piesaistot naudu, tas nav tas, kas ļauj uzreiz radīt produktu, jo tas ir specifisks darbs, kas pat tiem, kam ir attiecīgā izglītība," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Krīzes gados Ģeotelpiskās informācijas aģentūras budžetu samazināja par 70% un atlaida 150 jeb aptuveni pusi darbinieku. Tagad daļa no viņiem jau atraduši darbu ārpus Latvijas un diez vai atgriezīsies pieticīgās algas dēļ. Baranovs atzīst - " ja tajā brīdī mums šķita, ka mēs varēsim kaut kā izdzīvot ar mazāku ģeodēzisko apjomu, tad šobrīd mēs redzam, ka tas ir bijis tāds neracionāls lēmums".

Vītola-Helviga norāda - ja Eiropas Komisija konstatē, ka valsts strādā ar novecojušiem lauku reģistra datiem, tad uzrēķins var būt 2% vai 5% vai 10% un līdz pat 20% apmērā, atkarībā no konstatētā riska. Latvijas gadījumā mazākās sankcijas būtu, sākot no 3,5 miljoniem latu. Zaudējumi būs jāsedz no valsts budžeta.

AM skaidro, ka jau šī gada budžetā lūgusi papildu 600 000 latu karšu sakārtošanai, taču piešķirti 200 000 latu. Pagaidām nav skaidrs, vai atliekot darbu sākšanu uz nākamo gadu, Ģeotelpiskās informācijas aģentūra pagūs iekļauties vajadzīgajos termiņos.

Kartes no šī dienesta pērk arī pašvaldības, kurām tās vajadzīgas detālplānojumu izstrādei. Jautājums par karšu dienestu darbu jau aktualizēts arī kādā no nesenām valdības sēdēm.